Vietējie līderi un arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzskata, ka otrā līmeņa pašvaldību izveide ļautu īstenot valsts pārvaldes decentralizāciju, bet tā būtu efektīva tikai tad, ja apriņķiem tiktu nodotas funkcijas un arī finansējums. Taču valdībā ministrs nav jutis kolēģu ieinteresētību šīs reformas īstenošanā.
Valdības deklarācijā bija paredzēta plānošanas reģionu likvidācija. Saeima pret to iebilda un martā pieņēma lēmumu, kurā uzsver plānošanas reģionu nepieciešamību, iesaistot tos teritorijas attīstības plānošanā, sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanā, kā arī Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošanā. Saeima arī noteica, ka ir jāturpina reģionālā reforma un uz plānošanas reģionu bāzes jāīsteno valsts pārvaldes decentralizācija. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka visefektīvāk to varēs izdarīt, izveidojot vēlētas apriņķu pašvaldības.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R. Vējonis valdībai bija piedāvājis ziņojumu par plānošanas reģionu turpmāko statusu un darbību. Bija plānots jau līdz šā gada augustam iesniegt valdībā likumprojektu par vēlētu apriņķu pašvaldību izveidošanu. R. Vējonis Dienai atzina - kamēr nav skaidrs, kādas funkcijas un arī to īstenošanai nepieciešamo finansējumu varētu nodot apriņķiem, likumu sagatavot būšot grūti. Ir iespaids, ka valsts naudu nedos un līdzekļu pārdalei būtu jānotiek uz novadu rēķina. Tāpēc R. Vējonim ir šaubas, vai 2013. gadā, kad paredzētas nākamās vietējās vēlēšanas, būs iespējams vēlēt arī apriņķu pašvaldības. Kamēr notiek diskusija, pēc viņa domām, būtu jānostiprina plānošanas reģioni, tiem nododot vairāk līdzekļu un funkciju.
Visas iepriekšējās diskusijās, kas sākās jau 90. gadu vidū, strīdi bija par reģionālo pašvaldību skaitu - vai Latvijā vajadzīgi pieci vai deviņi apriņķi. Par deviņām otrā līmeņa pašvaldībām iestājās arī lielās pilsētas, lai tā nodrošinātu to darbību uz republikas pilsētu bāzes. Tagad Latvijā ir pieci plānošanas reģioni - Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. To uzdevums ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa (ZZS) lielākos strīdus paredz par apriņķu skaitu, bet, ja būšot daudz mazu reģiona pašvaldību, tad esot šaubas par to kapacitāti. «Es tomēr ticu, ka decentralizācija var notikt,» pagājušajā nedēļā LPS kongresā sacīja V. Staņa, kurš jau ir saņēmis apliecinājumu no Latgales, kur ir divas lielās pilsētas, ka šajā teritorijā pašvaldības spēšot vienoties par vienu apriņķi.
Dienas aptaujāto pašvaldību vadītāju vairākums bija par apriņķu izveidošanu ar nosacījumu, ka notiek funkciju un finansējuma decentralizācija. Madonas mērs Andrejs Ceļapīters (TP) te saredz iespēju veikt strukturālās reformas, atslogojot ministrijas un nododot daļu to pienākumu tuvāk iedzīvotājiem. Līgatnes domes priekšsēdis Ainārs Šteins (JL), atbalstot ideju, būtu pret ieceltiem gubernatoriem. Jānis Leitis no Burtniekiem domā - ja plānošanas reģioni strādā kā līdz šim, tad vēlētas apriņķa pašvaldības varbūt nav vajadzīgas. Šaubas bija arī Limbažu novada mēram Aigaram Legzdiņam (ZZS) un Valmieras domes priekšsēdim Inesim Boķim (TP), kurš netic, ka apriņķos partiju pārstāvji spēs vienoties, vai otrajā līmenī nesāksies tās pašas politisko spēku cīņas, kādas tagad notiekot Saeimā, jo katrs gribēs aizstāvēt savu novadu un pilsētu.