Konkrēti pasākumi, kas ļaus panākt šo ietaupījumu, vēl nav oficiāli zināmi, jo valdībai tie jāapspriež ar Latvijas starptautiskajiem aizdevējiem. Šodien Latvijā ar vizīti ierodas viens no aizdevēju pārstāvjiem Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija. Tomēr lielākā stingrākas budžeta taupības pretiniece Tautas partija (TP) joprojām cer pārliecināt aizdevējus, ka 500 miljonu latu samazinājums Latvijas iedzīvotājiem būs pārāk sāpīgs un ka Latvijai ir jāļauj šajā ietaupījumā ieskaitīt arī šī gada lēmumu ietekmi. Tā tiek lēsta tieši 175 miljonu apmērā. TP frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis uzsver, ka arī H.Almunijam nepieder galavārds un, viņaprāt, jāmēģina pārliecināt arī Starptautiskā Valūtas fonda vadība, Eiropas Komisijas un lielāko ES valstu vadītāji.
Kā iespējamie papildu taupības pasākumi tiek minēti mājokļu nodoklis, atteikšanās no pārpalikušajiem ienākuma nodokļa atvieglojumiem, kā arī izdevumu samazināšana ceļu un ēku būvniecībai vai remontam. Paredzams, ka lielāku ietaupījumu, nekā plānots, budžetā dos arī koalīcijas partiju sanāksmē modificētā vienotā valsts pārvaldes algu sistēma. Partijas vienojušās, ka par augstāko robežu algām valsts pārvaldē noteiks Ministru prezidenta, nevis Valsts prezidenta algu, kā iepriekš plānoja valdība. Tādējādi algu griesti nolaižas par 300 latiem uz 1908 latiem. Ārpus vienotās algu sistēmas joprojām paliek valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāji, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka.
Par vilcināšanos ar konkrētu lēmumu pieņemšanu, kas neļauj īstenot strukturālās reformas un traucē ekonomikai atkopties, budžeta tapšanas gaitu jau kritizējis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, ziņo aģentūra LETA. Savukārt valsts kontroliere Inguna Sudraba intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē valdībai pārmet, ka izdevumi tiek samazināti mehāniski, nedomājot par mērķiem un iestāžu efektivitāti.