Neparasti liels izrādījies pret abiem kandidātiem balsojušo personu skaits - seši procenti, kas varētu būt ņēmuši vērā līdzšinējā prezidenta Viktora Juščenko paziņojumu, ka viņš neatbalstot nevienu no pretendentiem. Ar pilnīgu neveiksmi beigusies 2004.gada nogalē tik cerīgi sāktā sadarbība starp diviem galvenajiem oranžās revolūcijas «hetmaņiem» V.Juščenko un J.Timošenko. Toreiz V.Janukoviča uzvaru izdevās apstrīdēt tiesā, taču tagad nākas šaubīties par šādu notikumu atkārtošanos, lai gan premjere aicinājusi nesteigties ar uzvarētāja pasludināšanu, līdz tiks apkopoti galīgie rezultāti. Iespējama arī vēršanās tiesā.
Daļa ukraiņu vēlētāju šajās vēlēšanās savu apātiju pauduši visai interesantā veidā - lai esot vēl sliktāk un lai nākot pie varas V.Janukovičs. Tā rezultātā iegūtas divas ziņas: labā - ka nav uzvarējusi J.Timošenko, un sliktā - ka panākumus guvis V.Janukovičs. Pirmajā vēlēšanu kārtā, atpalikusi no V.Janukoviča par 10% balsu, J.Timošenko gandrīz panāca savu sāncensi otrajā kārtā, zaudējot nieka 2%.
Ņemot vērā viņas atrašanos valdības vadītājas postenī ekonomiskās krīzes apstākļos, tas uzskatāms par labu rezultātu. Šajās dienās, kad vēl gaidāma spēkošanās par galīgajiem rezultātiem, nav daudz laika apcerei, tomēr harismātiskajai premjerministrei nāktos padomāt, kādēļ viņa nespēja iemantot vairāku citu nacionāli orientētu prezidenta amata kandidātu atbalstu. Ar V.Janukoviča nokļūšanu prezidenta amatā, turklāt valsts galvas rokās Ukrainā atrodas ārpolitika, nav gaidāma strauja orientieru maiņa. Visdrīzāk atkal iestāsies tā pati daudzvektoru ārpolitika, kas tā arī nav ļāvusi izkļūt no smagā stagnācijas gūsta. Protams, plāni par iestāšanos NATO tiks nolikti uz vēl dziļākiem plauktiem, un tā ir gan pašu ukraiņu, gan arī mūsu neveiksme.