No trim izstrādātajiem risinājumiem tika izvēlēts variants, kurā pašvaldībām tiek saglabāta iespēja regulēt jaunu pirmsskolas iestāžu ienākšanu tirgū. Proti, ja pašvaldība nevar nodrošināt vietu savā bērnudārzā, tad līdzvērtīgā apmērā jāfinansē privātā vai pat citā administratīvajā teritorijā esoša bērnudārza apmeklēšana, skaidro Demogrāfijas lietu padomes darba grupas vadītāja Sarmīte Ēlerte (Vienotība).
Vairāku mēnešu garumā aptaujājot 119 Latvijas pašvaldības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīcībā beidzot nonācis patiesais skaitlis par bērnu skaitu rindā uz bērnudārziem - 11,8 tūkstoši. Līdz šim valstij bija pieejami nekonkrēti dati, kuros bērnu skaits pārklājas. «Tagad mēs redzam, ka problēma tiešām pastāv, bet to nevar teikt par visu valsti. Problēmas ir atsevišķās pašvaldībās,» Dienai pauž darba grupas vadītāja S. Ēlerte.
Visi trīs darba grupas izstrādātie risinājumi paredzēja, ka valsts budžetā jāmeklē papildu 23 miljoni latu pedagogu atalgojumam. Savstarpēji tie atšķīrās ar vecāku izvēles brīvību un pašvaldības kontroles iespējām. Viens no izstrādātajiem, taču neakceptētajiem variantiem vecākiem piedāvāja neierobežotu bērnudārza izvēli savai atvasei - ar deklarētās pašvaldības finansējumu būtu iespējams braukt kaut no Daugavpils uz Liepāju arī gadījumā, ja vietu konkrētās administratīvās teritorijas bērnudārzos netrūktu. Tomēr izvēlēts tika ierobežotāks variants - finansējums var nonākt privātajos un citu pašvaldību bērnudārzos tikai gadījumā, ja pašvaldības bērnudārzos trūktu vietu. Trešdien pieņemtais risinājums paredz reālajā dzīvē ieviest vienlīdzīgas bērnudārzu pieejamības principu, kas Vispārējās izglītības likumā tika pieņemts jau pērn vasarā. Proti, visiem pašvaldības teritorijā deklarētajiem bērniem «sekos» vienāds naudas daudzums neatkarīgi no tā, vai viņš apmeklē pašvaldības, privāto vai kaimiņu teritorijas dārziņu.
Tāpat risinājums paredz palielināt to pedagogu skaitu, kuru algas tiek finansētas no valsts budžeta. Patlaban valsts finansējums pienākas pašvaldības un privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem no piecu līdz sešu gadu vecumam, taču atalgojumu plānots līdzfinansēt darbam ar audzēkņiem jau no 1,5 gada vecuma. Darba grupa aprēķinājusi, ka no valsts budžeta gadā tas prasītu apmēram 23 miljonus latu. Šobrīd pedagogu finansējumam valsts tērē teju uz pusi mazāku summu - 12,3 miljonus latu jeb 318 latu uz vienu bērnu gadā. Valdībā vēl gaidāmas diskusijas par to, kur finansējumu iegūt.
Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) pieņemamāks variants gan šķita cits. Iepriekš LPS pauda atbalstu risinājumam, kas pašvaldībām ļāva no pedagogu algām atbrīvotos līdzekļus rindu problēmas risināšanai iztērēt pēc saviem ieskatiem. Tādējādi vietējā mēroga problēmas netiktu regulētas valsts līmenī. Taču to neatbalstīja, jo pastāvēja risks, ka tādā veidā problēma neatrisināsies.