Pirms likumprojekta virzīšanas skatīšanai valdībā komiteja lēmusi, ka EM ierosinājumiem nav pietiekama juridiska pamatojuma, tāpēc tai jāvēršas Tieslietu ministrijā (TM), saskaņojot ierosinājumu juridiski precīzāk. TM pārstāve Sigita Vasiļjeva Dienai norāda, ka tikšanās laikā ministrijas apspriedušas to, cik pamatota ir nepieciešamība noteikt gada procentu likmes ierobežojumu 100% apmērā, kā arī regulējumu, kas saistīts ar nokavējuma procentu likmēm. «Likumprojekts paredz privātpersonu tiesību ierobežojošo regulējumu, un ir nepieciešams, lai ierobežojumu noteikšana atbilstu leģitīmiem mērķiem, samērīgumam un proporcionalitātei,» stāsta S. Vasiļjeva. EM pārstāve Daiga Grūbe norāda, ka ministrija precizēs projektu, pēc tam, kad to vēlreiz būs izvērtējusi TM, projektu vērtēs valdībā.
Reklāma arvien agresīvāka
Brīdi pirms likumprojekts stāsies spēkā, nebanku kreditētāji jaunu klientu piesaistīšanā kļuvuši agresīvāki, visticamāk, tāpēc, ka izmaiņas attieksies tikai uz tiem kredītņēmējiem, kas līgumu slēgs no nākamā gada. Piemēram, nebanku kreditētājs Crediton.lv pirms neilga laika sācis piedāvāt jaunu akciju ar nosaukumu «Atdod mazāk nekā aizņēmies». Piedāvājums attiecas tieši uz jaunajiem klientiem. Tiem, kas kredītu ņem pirmo reizi, ir iespēja aizņemties 100 latu, bet jāatdod ir mazāk - 95 lati.
EM pārstāve Daiga Grūbe norāda, ka tieši šāds izskatās viens no piemēriem, kāpēc ministrija grozījumus ierosinājusi. «To darījām tāpēc, lai nebūtu iespējams piedāvāt bezmaksas kredītu, par kuru beigās ir jāsamaksā vairāk, nekā reklāmā minēts. Ja rodas kādas problēmas ar atmaksu, patērētājs nevar noprognozēt, līdz kādam apmēram šis kredīts var pieaugt. Līdz ar to maksimālais izmaksas pieaugums būs stingri noteikts, tas nevarēs pārsniegt 100% no aizņēmuma summas. Papildus tam, ja radīsies problēmas ar atmaksu, aizdevējam būs jāpiedāvā iespēja maksājumu dalīt,» stāsta D. Grūbe.
Norāda uz riskiem
Pret procentu likmes ierobežojumu 100% apmērā iebilst arī Finanšu ministrija (FM). Tās pārstāvis Aleksis Jarockis Dienai atzīst, ka šis ierobežojums nav pietiekami pamatots. «Ņemot vērā gada procentu likmes aprēķināšanas metodes specifiku, šāds ierobežojums faktiski izslēdz maza apjoma un ļoti īsa termiņa kredītus, kas ne vienmēr ir patērētāja interesēs,» teic A. Jarockis. Tam piekrīt arī Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane un bilst, ka mazie kredīti jeb aizdevumi līdz 30 dienām kreditēšanas tirgū vairs nebūs pieejami. «Nav pamata uzskatīt, ka cilvēkiem vajadzība pēc maziem aizdevumiem ārkārtas situācijās pazudīs, tā vietā veidosies neregulēts tirgus,» saka B. Fromane un norāda, ka jau tagad sāk parādīties dažādi sludinājumi, kuros cilvēki meklē aizņemšanās iespējas. Asociācijas vadītāja uzskata, ka EM virzītie priekšlikumi nesasniegs izvirzīto mērķi pasargāt patērētāju. «Vispirms ir nepieciešams ļaut uzņēmumiem iedzīvināt jau pieņemtās izmaiņas par stingrākiem nosacījumiem klientu maksātspējas vērtēšanai, tad jāvērtē, vai nepieciešami citi regulējumi. Nebanku kredīti jau šobrīd Latvijā ir lētāki nekā citās valstīs, piemēram, Igaunijā, Zviedrijā, Spānijā, Polijā, Kanādā, Lielbritānijā un citur,» saka B. Fromane.
Aizstāvot ministrijas plānotos grozījumus, arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts min citu zemju piemērus, taču pretējā kontekstā. Viņš uzsver, ka attīstītās Eiropas Savienības valstis, apzinoties ātro kredītu straujās izplešanās riskus, veido spēcīgāku regulējumu un ierobežo šo kredītu izmaksas. «Neskaitāmie iebildumi parāda, ka ātro kredītu kompāniju īpašnieku tiesības uz ļoti rentablu un ātru peļņu nesošu biznesu ir svarīgākas par valsts pienākumu aizsargāt patērētājus un veidot ilgtspējīgu kreditēšanas vidi, kas cilvēkus neievilktu jaunā patēriņa un parādu jūgā, kādu varējām vērot hipotekārās kreditēšanas buma laikā. Vājā regulējuma kļūdas ir jālabo, un prasības ātro kredītu izsniegšanai ir jāpadara stingrākas,» norāda D. Pavļuts.
Sūdzas vairāk
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Liene Kindzule Dienai atklāj, ka šī gada pirmajā pusē par nebanku kredītdevēju rīcību saņemtas 43 sūdzības, no tām 15 ir par netaisnīgiem līguma noteikumiem patērētāju kreditēšanas līgumos, 12 sūdzības ir par negodīgu komercpraksi. «Pārējās sūdzības ir par citiem jautājumiem, piemēram, par augstu procentu likmi, kredīta piešķiršanu, nevērtējot maksātspēju, darbību bez licences un atbildes nesniegšanu uz patērētāja sūdzību,» skaidro L. Kindzule. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sūdzību skaits ir pieaudzis par 16%. PTAC pārstāve to skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu medijos, kas mudinājis patērētāju rīkoties aktīvāk.