Ķirurga lomu šoreiz acīmredzot nāksies uzņemties jaunajam Ministru kabinetam. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ar KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti gatavojas tikties nākamnedēļ, taču Vilnītis jau paudis, ka pieturēsies pie Nacionālās drošības padomes lēmuma, tādējādi liekot noprast, ka no iecerētā KNAB reorganizācijas plāna pats atkāpties negrasās.
Tas diemžēl nozīmē, ka samilzušā konflikta risināšanā lietojamo «ārstniecības» metožu klāts sašaurinās. Premjers var ignorēt KNAB priekšnieka vietnieku Jutas Strīķes un Alvja Vilka, kā arī vairāku citu vadošu biroja darbinieku viedokli un ļaut Vilnītim turpināt KNAB reorganizācijas plānu. Šādas rīcības sekas, visticamāk, būtu «tīrīšana», kuras rezultātā daļai KNAB vadošo darbinieku nāktos zaudēt darbu korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā. Šāds pavērsiens uz ilgu laiku paralizētu KNAB darbu.
Arī otrs variants, kuru pieļāvis Dombrovskis, - Vilnīša atbrīvošana no KNAB priekšnieka amata - nav vienkāršs. Teju vai krampjainā turēšanās pie KNAB reorganizācijas plāna un ilgstoši demonstrētā nespēja sastrādāties ar ilggadējiem un profesionāliem KNAB darbiniekiem dod nopietnu pamatu apšaubīt Vilnīša piemērotību šim amatam. Viņa atbrīvošanai būtu zināms pozitīvs efekts: KNAB darbinieki varētu turpināt darbu un agrāk vai vēlāk tiktu pie jauna, likumīgā kārtībā apstiprināta vadītāja.
Taču šim variantam ir vairākas vājās vietas. Pirmkārt, saskaņā ar likumu, lai izvērtētu KNAB priekšnieka atbilstību ieņemamajam amatam, ir jāveido īpaša komisija, kuras darbs var ilgt pat vairākus mēnešus. Otrkārt, pat tad, ja komisija atrastu pietiekamus argumentus un valdība nolemtu uz Saeimu virzīt lēmumprojektu par Vilnīša atlaišanu, ir risks, ka parlamenta vairākums to neatbalsta. Treškārt, rosinot Vilnīša atlaišanu, kārtējo reizi uzliesmotu spekulācijas par KNAB politizāciju.
Situācija ir ļoti nepatīkama, taču tā ir jārisina drīz. Pretējā gadījumā KNAB vienkārši sairs pa vīlēm.