Secināts, ka, piemēram, kolai, kuru pārdod Austrumeiropā, tiekot pievienota no kukurūzas iegūta izoglikoze, kas ir daudz lētāka par parasto saharozi, kuru _Coca-Cola_ pievienojot produkcijai, ko pārdod Vācijā un Austrijā.
Kā Dienai norādīja Slovākijas PAA izpilddirektors Miro Tulaks, pētījumu ir finansējusi ES Parlamenta pārstāvniecība Slovākijā. Ar tā rezultātiem iepazīstināts arī EK Veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli. Uz jautājumu, vai slovāki plāno turpināt veikt līdzīgus pētījumus, M. Tulaks atbildēja, ka tas atkarīgs no finansējuma.
Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) sūdzības par atšķirīgas kvalitātes precēm nav saņemtas, norādīja PTAC pārstāve Ilze Žunde. «Mēs pārbaudām, vai preces ir atbilstošas normatīvajiem aktiem. Izejot no tiem, tādas prasības [preces kvalitāte atkarībā no ražotājvalsts] nav. Ierobežojumi, ka nedrīkstētu tirgot dažādas kvalitātes preces, uz to norādot marķējumā, nepastāv.»
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis uzskata: ja produktos būtu atklāta kāda bīstama viela, par to noteikti būtu ziņots. «Pārkāpums ir noticis, ja ražotājs maldina, manipulējot ar sastāvdaļām, un nenorāda to uz marķējuma. Līdzīgi kā pētījumā par piena produktiem, kad bija aizdomas, ka ražotāji sieros dzīvnieku izcelsmes taukus aizstāj ar augu taukiem. Veicot analīzi, tas arī apstiprinājās.» Lai veiktu šādu pētījumu Latvijā, pirmkārt, būtu vajadzīgs finansējums, uzsver PVD. Otrkārt, būtu nepieciešams definēt parametrus, pēc kuriem šādu analīzi veikt.
Visiem Latvijas pārtikas ražotāja Spilva produktiem ir viena receptūra neatkarīgi no tā, kuram tirgum šis produkts ir paredzēts, norāda Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa. Atbildot uz jautājumu, vai tā ir izplatīta un pieņemama prakse, ka dažādos tirgos atšķiras tā paša nosaukuma produkta sastāvs, D. Erciņa uzsver, ka «dažādās valstīs uzskati par garšīgu un kvalitatīvu produktu atšķiras. Piemēram, sinepes Latvijā ir iecienītas stipras, bet Skandināvijas valstīs - maigas un saldas».
Latvijas amatpersonas iniciēt līdzīgus pētījumus Latvijā pagaidām negrasās. Ekonomikas ministrs Artis Kampars saka - būtiski ir nodrošināt saprotamu, patiesu un viegli uztveramu pārtikas produktu marķējumu. Viņaprāt, ja kāds ir norūpējies par pārtikas produktu kvalitāti, pareizākā rīcība būtu iegādāties Latvijā ražotas preces.
Zemkopības ministrija norāda, ka tās pārraudzībā esošais PVD veic uzraudzību un kontroli visos pārtikas aprites posmos, tostarp pārbauda pārtikas produktu atbilstību obligātajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām, kā arī kontrolē un uzrauga tirdzniecības standartus atsevišķām pārtikas produktu grupām.
Bulgārijas lauksaimniecības ministrs Miroslavs Naidenovs ir apņēmies lūgt oficiālu Eiropas Komisijas skaidrojumu, vai multinacionālās kompānijas jaunajās ES valstīs pārdod zemākas kvalitātes produktus, vēsta euractiv.com.
Pētījums jau izraisījis plašas debates vairākās ES valstīs. Starp kompānijām, kas izpelnījušās apsūdzības, ir Coca-Cola, Nestle, Tchibo un Kraft Foods. Tās kategoriski noliegušas dubultu kvalitātes standartu piemērošanu savai produkcijai un nodēvējušas pētījuma rezultātus par spekulatīviem, vēsta BNS, atsaucoties uz Bulgārijas ziņu portālu novinite.com. Pārtikas ražotāji uzsver, ka produktu iespējamās atšķirības skaidrojamas ar to, ka dažādās valstīs patērētāju gaume un garšas īpatnības atšķiras.