Latvijas radi gan par manis aprakstīto Karači ziemu tikai pasmīkņā. Kas nu tā par ziemu, ja decembrī pa dienu ir pāri par +20 grādiem? Atsaku, ka toties naktī ir tikai ap +10 - šejieniešiem ievērības cienīgs aukstums. Jāatzīstas, arī man sākumā likās vareni amizanti redzēt pamatīgi satuntuļotos bērnus ar ziemas cepurēm galvā, kad laukā bija tikai +15.
Lai gan Karači ziema līdzinās vēsai Latvijas vasarai, citās Pakistānas daļās ir sniegs un sals. Tikai 700 km attālajā Kvetā pašlaik ir jau zem nulles. Kalnos valsts augšdaļā sniegs turas visu gadu. Ģeogrāfiski izstieptā valsts var lepoties pat ar divām ražas sezonām.
Šodien būs jāvelk laukā no skapja bērnu siltās drēbes un Latvijas vecmammas dāvinātās vilnas zeķītes, bez kurām mājās nu vairs neiztikt. Šejienes ēkas ir celtas karstajai sezonai: marmora vai ornamentiem rotāta cementa grīda, no cementa ķieģeļiem būvētas sienas. Nav grūti iedomāties, ka, temperatūrai laukā krītoties, gan grīdas, gan sienas rada mājās īstu ledusskapja efektu.
Grīdas tiks nosiltinātas ar paklājiem, logi nomazgāti un rūpīgi aiztaisīti. Masīvie griestu ventilatori un sienās iebūvētie gaisa kondicionieri jau ir apklusuši un aizmiguši ziemas miegā līdz marta sākumam. Nepatīkamākā ziemas parādība ir daudzie odi, kuri vasaras karstumā nespēj izdzīvot. Šajā sezonā aktivizējas gan malārijas, gan arī tikai pirms pāris gadiem Pakistānā ievestie tropu drudža (dengi) odi. Arī šogad jau ir ar tropu drudzi mirušie - lielākoties tie, kas laikus nebija vērsušies pēc medicīniskās palīdzības. Arī es to pirms pāris gadiem izslimoju.
Vēsais gadalaiks atnes arī izmaiņas pakistāniešu ēšanas paradumos. Man līdz šim vēl neizprastu iemeslu dēļ ēdieni, dzērieni, dārzeņi un augļi pēc mistiskām kvalitātēm tiek iedalīti aukstajos un karstajos. Piemēram, tēja un piens ir aukstie dzērieni, turpretim kafija un zupas - karstie; citrusaugļi un banāni tiek ierindoti aukstajā grupā, savukārt mango, rieksti un žāvēti augļi - karstajā. Gudrība visā tajā ir tāda, ka vasaras sezonā tiek lietots aukstais uzturs, bet ziemā - karstais. Ziema dod zaļo gaismu kafijai, zupām, riekstiem un žāvētiem augļiem. Vasarā ciemiņiem piedāvātā tase kafijas izraisīs neizpratni, turpretim ziemā tā tiks izdzerta ar baudu. Uz ietvju malām sāk parādīties stumjami rati ar gāzes balonu, kas uztur karstu ziemā iecienīto vistas un kukurūzas zupu. Sauso augļu un riekstu pārdevēji izliek savu preci uz lielāka izmēra ratiem. Arī viņu rīcībā ir gāzes balons, kurš silda palielu bļodu ar karstām smiltīm, kurās tiek iemaisīti un apcepti zemesrieksti ar visu mizu - manu bērnu Uzera un Hafsas mīļākie ziemas gardumi!
Par gardumiem stāstot, arī man sagribējās ko siltu. Steigšos uz virtuvi uzvārīt no Latvijas līdzi atvesto draudzenes Sigitas dāvāto zāļu tēju. Kas gan var sasildīt labāk par krūzi karstas Latvijas zāļu tējas ar medu?