Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Balets izaudzina labus cilvēkus

«Šobrīd vēlos dejot daudz, iegūt arvien jaunu praksi pie dažādiem horeogrāfiem, tā paplašinot pasaules uztveri. Galvenais dzenošais motoriņš šajā profesijā - gūt gandarījumu no tā, ko dari,» stāsta Nacionālās operas baleta trupas solists Arturs Sokolovs. Viņš ir Spēlmaņu nakts balvas laureāts nominācijā Gada baleta mākslinieks par Franča lomu baletā Kopēlija un Natanaela lomu baletā Smilšuvīrs (2009).

Dejoja pie televizora

Interese par baletu Arturam bijusi jau kopš bērnības - kad televizorā rādītas baleta izrādes, dejojis līdzi. «Mamma ievēroja, ka man ir laba ritma izjūta, un, kad slēdza Rīgas 26. vidusskolu, jautāja, vai vēlos iet mācīties uz baleta skolu. Ar prieku piekritu,» atklāj baletdejotājs. Arturs no 3. klases nokļuva Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas 5. klasē. Sākumā bija jāapgūst vingrinājumi, lai ķermenis klausītu, jāizkopj kustības, lai visu laiku nav jādomā, kā tās pareizi izpildīt. Mācoties tiek apgūti gan klasiskā baleta elementi, gan rakstura un laikmetīgā deja, arī aktiermeistarība, mūzika, grima māksla, baleta vēsture. Kam baletdejotājam jābūt dotam no dabas? Arturs atbild, ka ķermenis ir galvenais darbarīks, taču ne mazāk būtiska ir dvēsele, jo tā palīdz ķermenim runāt. «Droši vien katrs, atceroties savu pirmo deju, atmiņā piefiksē partnera žestus, acu skatienu, nevis izrunātos vārdus.» Arturs uzskata, ka šajā profesijā ir liela iespēja izpausties radoši, lai skatītājos radītu patiesu līdzpārdzīvojumu un baudījumu. Taču, lai uz skatuves izskatītos, ka viss notiek bez piepūles, pirms tam ir smagi un daudz jāstrādā. «Ar katru gadu arvien vairāk iemīlu savu profesiju. Ja tā nenotiek, cilvēks kļūst nelaimīgs.»

Prasa vīrišķīgu izturību

Darbadiena jeb treniņi sākas 11.00, bet baletdejotāji ierodas jau daudz agrāk, lai pamazām iesildītu muskuļus. Vispirms ir klasiskā baleta stunda, pēc nelielas pauzes sākas mēģinājumi, kuru grafiku dejotāji uzzina tikai divas dienas iepriekš, tas atkarīgs no izrāžu skaita.

Arturs priecājas, ja ir daudzveidīgs repertuārs, jo no katras izrādes gūst kaut ko arī sev. Var iepazīties ar citu valstu kolēģu pieredzi, jauni iespaidi tiek smelti arī no ierakstiem internetā, viesizrādēm. Klātienē izdevies pabūt Pēterburgas baleta teātrī. Arturam nav elku, kam gribētu līdzināties, bet piemēru viņš ņem no Mihaila Barišņikova, Māra Liepas, Vladimira Vasiļjeva, Mihaila Lavrovska, Genādija Gorbaņova, Modra Cera, Mariana Butkeviča un citiem pieredzējušiem māksliniekiem.

Rīgas baletā galvenokārt iestudē klasiskā baleta izrādes, bet ir arī kaut kas no laikmetīgās dejas, kam citur pasaulē patlaban ierādīta diezgan nozīmīga vieta. Arturs uzskata, ka tā ir laba papildu iespēja ķermenim attīstīties vēl vairāk. «Iespējams, kāds uzskata, ka baletdejotāja profesija nav īsti vīrišķīga, bet tā tāda ir, jo prasa gan nopietnu fizisko, gan garīgo piepūli. Darbs ir sarežģīts, un, lai ko panāktu, jāstrādā vaiga sviedros,» atklāj Arturs. Slodze jāiztur visam ķermenim un prātam. Arturs uzskata: jo sarežģītāka un grūtāka izrāde, jo pēc tam lielāks gandarījums. Pozitīvais stress audzina raksturu, atbildības sajūtu, ir arī sava veida adrenalīns. Vīriešiem baletdejotājiem jāapgūst sarežģīti soļi un lēcieni, jāceļ un jānēsā partneres, sievietēm rūpes sagādā arī puantes un uzberztās tulznas. Gadās, ka dejotājam pēc mācībām baletskolā tomēr iesaka neturpināt un nemocīties, bet atrast sevi citā profesijā. Baletdejotāji aktīvu darbību uz skatuves pārtrauc aptuveni 40 gadu vecumā, pēc tam kļūst par horeogrāfiem, dejas pedagogiem, daži aiziet biznesā, kļūst par pavāriem, pastniekiem u. c.

Gaida arī kritiku

«Balets izaudzina ļoti labus cilvēkus, tā ir internacionāla profesija, un ar to nepazudīsi,» uzskata Arturs. Viņaprāt, no katra paša uzņēmības un darbspējām atkarīgs, vai nokļūsi pasaules baleta trupās, lai gan Eiropā konkurence uz vienu vietu ir pat 100 cilvēku. Jautāts, vai arī viņu nevilina citu zemju skatuves, Arturs atbild, ka jau tagad var izpausties ļoti daudzpusīgi, tas ir sirdsdarbs un nopelnīt interesē mazāk. Tomēr būtisks ir skatītāju vērtējums. Arturs novērojis, ka vietējā publika emocijas cenšas neizrādīt: ja atskan «bravo!», tātad zālē atrodas skatītāji no ārzemēm. «Diemžēl par baleta izrādēm recenzijas raksta maz, lasu un gaidu atsauksmes sociālajos tīklos, lai gan tiek rakstīta arī kritika. Tā liek aizdomāties, ko neesmu izdarījis. Protams, iepriecina, uzmundrina labi vārdi,» atklāj baleta solists.

Patlaban Arturam tuvākā ir Merkucio loma izrādē Romeo un Džuljeta, jo var izdejoties savam priekam. Interesantas ir sololomas, jo jāizdzīvo dažādas dzīves. Armāns Divāls Kamēliju dāmā, Natanaels Smilšuvīrā - katrā tēlā var atrast savu rozīnīti. Arturs vēlētos nodejot Spartaku, jo, viņaprāt, tā ir fiziski un garīgi īpaši stipra loma. Spēku un enerģiju dod gatavošanās kaut kam jaunam, bet pēc grūtas, skaistas izrādes ir tikai vēlme atpūsties, lasot grāmatu, sērfojot internetā, ejot pirtī vai vienkārši izguļoties. Tā kā baletdejotājiem jādomā arī par savu svaru, jāseko, lai būtu veselīgs un sabalansēts uzturs. Par to visbiežāk parūpējas Artura draudzene. «Ja daudz darba, nav pat iespējas pieņemties svarā, jo ēšana nav prātā,» atzīst Arturs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Ko dara?
Individuāli, duetā vai kolektīvā izpilda horeogrāfu sacerētas dejas kompozīcijas, piedalās baleta uzvedumos, kā arī citos ar deju saistītos projektos. Pārzina dejas attīstību, dažādas dejas skolas un tehnikas, dejas aktualitātes pasaulē.

Kur mācās?
Par baletdejotāju kļūst baletskolā, kur bērnus uzņem no 6-7 gadu vecuma. Profesionālās iemaņas un profesionālo vidējo izglītību ar kvalifikāciju baletdejotājs iegūst Rīgas
Horeogrāfijas vidusskolā. Mācību ilgums, sākot no 5. klases, ir astoņi gadi, mācības par valsts budžeta līdzekļiem. Tālāk, ja ir vēlme, baletdejotāja izglītību var papildināt, studējot deju kolektīva vadītāja programmā ar specializāciju laikmetīgajā dejā vai mūsdienu deju stilos Latvijas Kultūras koledžā vai arī horeogrāfiju Latvijas Mūzikas akadēmijā un Latvijas Kultūras akadēmijā.

Kur strādā?
Baleta un deju trupās, piedalās operas un teātra izrādēs, skatuves šovos, koncertos, TV raidījumos u. c. Var strādāt par dejas pedagogiem skolās vai interešu izglītības centros.

Darbarīki
Baletdejotāja darba instruments ir viņa ķermenis. Izmanto arī tērpus, skatuves rekvizītus, grimu.

Cik pelna?
Atkarībā no pieredzes, talanta un noslodzes izrādēs: no Ls 300, baleta solisti - vidēji
Ls 450-500. Ārzemēs par vienu izrādi -
pat vairākus tūkstošus latu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?