Lai izvairītos no bedru - kas pavasarī atklājas arvien jaunās vietās - radītajiem riskiem automašīnai un braucēja drošībai, ieteicams ievērot distanci no priekšā braucošās mašīnas un izvēlēties nevis pirmo, bet otro braukšanas joslu, iesaka autožurnālists Pauls Timrots.
Distance no priekšā braucošās automašīnas jāievēro, lai laikus samazinātu braukšanas ātrumu gadījumā, ja vadītājs bedru dēļ pēkšņi bremzē, skaidro P. Timrots. Savukārt, izvēloties otro braukšanas joslu, mazāks risks iekulties kādā bedrē ir tāpēc, ka smagās automašīnas un sabiedriskais transports, kas pasliktina ielu segumu, parasti pārvietojas pa pirmo joslu. Un iesaka ikvienam autovadītājam, lai neiebrauktu bedrē, koncentrēt uzmanību uz ceļa segumu un «neaizrauties ar garāmgājēju vai fotoradaru pētīšanu».
Ceļu segums ir mainīgs, un autovadītājs nevar zināt, vai aizvakar bedrainā iela šodien jau būs savesta kārtībā vai arī - tieši pretēji - bedres būs izveidojušās uz iepriekš normāla braucamās daļas seguma. Pavasarī bedres intensīvi veidojas uz ielām, kur ir novecojis segums, bijusi liela mitruma iedarbība un aukstajā gadalaikā kaisīšanai izmantots sāls.
Par valsts autoceļu stāvokli atbild Latvijas valsts ceļi, par pašvaldību ceļiem un ielām - pilsētu un novadu domes un pagastu pārvaldes, bet galvaspilsētā atbildīgā institūcija ir Rīgas domes Satiksmes departaments. Rīdzinieki par bedrēm var informēt, zvanot pa tālruni 80003600. Savukārt bedrainākos ceļus Latvijā var aplūkot un savu informāciju pievienot interneta vietnē bedrukarte.lv.