«Dzīvoju Rīgas centrā. Manam dēlam ir seši gadi. Līdz šim brīdim puikam nav atradusies vieta pašvaldības dārziņā, jo rindas ir ļoti garas. Piecus gadus piespiedu kārtā dēlu esmu vedusi uz maksas privāto dārziņu, tas pa šo laiku mūsu ģimenes budžetā ir radījis 9000 latu izdevumus. Tas ir kaut kas nenormāls,» Dienai stāsta rīdziniece Una. Viņa ir nesaprašanā, ka Latvijā iegūt augstāko izglītību maksā lētāk nekā izskolot bērnudārznieku. Salīdzinājumam - maksas privātais bērnudārzs maksā aptuveni Ls 150 mēnesī, tātad Ls 1800 gadā jeb piecu gadu laikā - no brīža, kad bērns sāk iet bērnudārzā, līdz brīdim, kad bērns sāk apmeklēt skolu, - šī summa var pārsniegt pat 9000 latu. Mācības Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē Ekonomika studiju programmā studentam izmaksā 1300 latu gadā, 1200 latu gadā jāmaksā, lai iegūtu maģistra grādu.
2010. gadā bez vietas Rīgas pašvaldības bērnudārzos palikuši 19 753 bērni, kopumā valstī rindā uz vietu dārziņā gaida 37 164 bērni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija. Kopumā Rīgā ir 26 privātās pirmsskolas iestādes, kurās vecāki par maksu var skolot savus bērnus no 1,5 līdz 7 gadu vecumam. Rīgas pašvaldība piedalās ar līdzfinansējumu - to bērnu vecākiem, kuri netiek pašvaldības bērnudārzos, pašvaldība sniedz 33 latu lielu līdzfinansējumu. Privāto bērnudārzu asociācijas vadītāja Regīna Gruzīte vēlētos, lai valsts līdzfinansējums vecākiem neaprobežotos tikai ar 33 latu griestiem, bet gan ar līdzvērtīgu summu, ko Rīgas pašvaldība maksā par vienu bērnu pašvaldības bērnudārzā, proti, 150 latiem.
«Ar šādu summu vecāki varētu atļauties izglītot savu bērnu privātajās pirmsskolas iestādēs, jo šādu privāto bērnudārzu izmaksas svārstās no 120 latiem līdz pat 300 lati un vairāk latiem mēnesī, pašvaldība varētu atvēlēt pamatsummu, kādu maksā par vienu bērnu pašvaldības bērnudārzos, un vecāki nomaksātu starpību,» sacīja R. Gruzīte.
Bērnu un jaunatnes radošo spēju attīstības centra Namiņš direktore Sandra Indriksone apgalvo, ka «ar 33 latu pašvaldības līdzfinansējumu mēnesī ir pilnīgi nepietiekami, jo tikai neliels vecāku skaits spēj samaksāt šāda veida bērnudārzus saviem bērniem pat ar valsts līdzfinansējumu».
«Rīgas dome (RD) tuvākajos trīs gados cer likvidēt rindu uz vietām pašvaldības bērnudārzos, no nākamā gada paplašinot sadarbību ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm,» informēja RD sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Āboliņa. No nākamā gada RD Izglītības, kultūras un sporta departaments plāno pirkt pirmsskolas izglītības pakalpojumu no privātajiem bērnudārziem, par katru Rīgā deklarēto izglītojamo bērnu maksājot dotāciju 125 latu mēnesī. Tas nozīmē, ka tie bērni, kas gaida rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā, varēs apmeklēt privāto pirmsskolu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pašvaldības pārziņā esošajos bērnudārzos.
«Man šķiet - tie ir tukši solījumi. Protams, lai Rīgas domei veicas ar idejas realizāciju. Iespējams, tas arī tiks realizēts, bet par sava sešgadnieka izglītību tikai tāpēc, ka garo rindu dēļ bērns nav ticis pašvaldības bērnudārzā, jau esmu samaksājusi gandrīz desmit tūkstošus latu,» atzīst māmiņa Una.
Patlaban tas, vai Rīgas dome pildīs savu solījumu, ir tikai tās pašas rokās - valsts normatīvu nav, un Labklājības ministrija skaidri nesola, ka tādi varētu būt. Tā sola paplašināt vecākiem iespējas nodot bērnus īslaicīgā pieskatīšanā, nākamā gada beigās pieņemot valdības noteikumus par prasībām bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem, kā arī atsaucas uz valsts ģimenes politikas pamatnostādnēm līdz 2017. gadam.
Kā viens no uzdevumiem tur minēts veicināt bērnu dienas aprūpes formu daudzveidību - pašvaldību un privātie bērnudārzi, iestādes, kurās bērni var uzturēties neilgu laiku, aukļu dienests, bērnu pieskatīšana darbavietā u. c. alternatīvas. Tas nozīmē, ka ir svarīgi nodrošināt šāda veida pakalpojumu - kvalitatīvu bērna pieskatīšanu - kā tādu, nenosakot konkrēti, ka tiem ir jābūt, piemēram, tikai pašvaldības bērnudārziem. Tiesa, vēl tikai plānots izstrādāt pamatnostādnēm atbilstošu rīcības plānu, kurā tiks noteikti jau konkrēti rīcības virzieni un pasākumi, lai minēto problēmu risinātu, informēja Labklājības ministrijā.