Edmunds Sprūdžs
1. Pārlasot apkopotās intervijas, es neredzu nedz egoismu, nedz savtīgumu. Redzu cilvēkus, kam ir sapnis par ģimeni, kura piepildīšanai viņi dažādu apstākļu dēļ vairs netic. Vēlmi būt respektētam un iekļauties sabiedrībā un pakļaušanos sabiedrības standartu spiedienam nevar uzskatīt par savtīgu vai egoistisku. Tik integrētā sabiedrībā, kādā dzīvojam šobrīd, mums nav iespēju norobežoties no mūsu draugu, kolēģu un paziņu gaidām, kādiem mums vajadzētu būt. Diemžēl šajā standartā bērnu radīšana nav prioritāte. Tieši otrādi - latiņa pacelta tik augstu, ka bērnu radīšana tiek atlikta arvien tālāk un tālāk un daudzi nekad nejūtas «gatavi».
2. Man nav pieredzes ar šādu problēmu.
3. Piekrītu, ka ir kaut kāds subjektīvs ienākumu līmenis, kurā cilvēki jūtas pietiekami stabili un pārtikuši, lai rūpētos par vēl kādu cilvēciņu ģimenē. Tomēr konkrētas summas nav, un šī sajūta ir absolūti subjektīva un emocionāla. Kāds jutīsies ļoti labi ar vairākas reizes zemākiem ienākumiem, bet kāds cits arī ar 1000 latu algu uzskatīs sevi par nepietiekami nodrošinātu. Tāpat kā mūsu dzīve kļūst tikai dārgāka, arī bērnu radīšana, audzināšana un izglītošana kļūst arvien dārgāka, taču bērni jāuzskata arī par labāko investīciju, ko savas dzīves laikā varam veikt.
4. Demogrāfisko situāciju ietekmē daudzu un dažādu faktoru kopums - šeit valdībai ir daudz darāmā visdažādākajās jomās. Tomēr šie pasākumi nedos gaidīto efektu, ja nemainīsies mūsu pašu - kā sabiedrības - attieksme pret bērniem un ģimeni. Priecē, ka jūtu pārmaiņas sabiedrības noskaņojumā. Cilvēki tomēr arvien vairāk domā par bērnu radīšanu, un ģimene ar bērniem, jo sevišķi vairāk par diviem, ir gandrīz vai modes lieta. Šī jēdziena vislabākajā nozīmē. Ja valdībai veiksies ar darbiem un «modes tendence» saglabāsies, Latvijā ar demogrāfiju viss būs kārtībā.
5. Uzskatu, ka viens no galvenajiem pasākumiem, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju Latvijā, ir konkurētspējīgas ekonomikas attīstīšana. Ja valsts spēs radīt priekšnoteikumus, lai cilvēkiem būtu darbvietas un iespējas saņemt adekvātu un finansiālās drošības sajūtu veicinošu atalgojumu, arī dzimstības rādītāji uzlabosies. Te vēlos pieminēt jau Zatlera Reformu partijas programmā ierakstīto - mums visiem jāstrādā pie dzimstības veicināšanas pasākumiem, kas atjaunotu jauno vecāku ticību drošai nākotnei (māmiņalgas, bērnudārzu pieejamība, iespējas atgriezties darba tirgū, daļējs darba laiks jaunajām māmiņām utt.), un iespējām pēc bērna piedzimšanas nodrošināt ģimenes ienākumus proporcionāli tās vajadzībām. Nepieciešams īstenot nozīmīgas pārmaiņas sociālajā sistēmā, lai atjaunotu ilgtspējīgu pensiju un pabalstu sistēmu, pielāgotu darba tirgu novecojošai sabiedrībai un pabeigtu nozīmīgas pārmaiņas veselības aprūpes un izglītības sistēmā. Vienlīdzīgi liela loma demogrāfijas problēmu risināšanā ir ilgtspējīgai reģionu attīstībai.
Līvija Liepiņa
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta direktore*
1. Dienas intervijās atspoguļojās arīdzan citi iemesli zemajai dzimstībai. Protams, kā viens no iemesliem ir minams arī egoisms, taču nevarētu piekrist, ka tas būtu būtiskākais iemesls. Vairākas iedzīvotāju aptaujas par svarīgākiem iemesliem tomēr ir norādījušas nedrošību par nākotni, nodarbinātības riskus, bērnu pieskatīšanas pakalpojuma nepietiekamību (bērnudārzi) dzīves apstākļus, finansiālo nodrošinājumu.
2. Iespējams, arī vīriešiem varētu būt līdzīgi stereotipiskas domas, ka Latvijā nav daudz sieviešu, kas atbilstu viņu priekšstatiem par «ideālo» sievieti, ar kuru vēlētos veidot ģimeni. Acīmredzot jautājums ir, vai mēs un mūsu vecāki savus bērnus esam veidojuši par personībām, par cilvēkiem, kam ģimene ir lielākā vērtība. Taču kopumā gan jāteic, ka tas, kas meklē, tas atrod, arī Latvijā.
3. Iespējams, šāds priekšstats par nepieciešamo atalgojumu ir veidojies, jo vīrietis uzskata, ka viņš būs vienīgais pelnītājs ģimenē. Šādu summu nopelnīt ir iespējams, ja personas kvalifikācija un produktivitāte atbilst tam, lai darba devējs maksātu šādu algu. Kopējais tādu cilvēku skaits, kuri Latvijā saņem algu, kas lielāka par 1000 latiem, varētu būt ap 10%.
Vienlaikus valsts politika ir vērsta uz to, lai ļautu abiem vecākiem iesaistīties darba tirgū, tādējādi abu vecāku kopā iegūtie ienākumi arī ļautu pilnvērtīgi nodrošināt savas un bērna vajadzības. Turklāt Finanšu ministrijai Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam ietvaros ir arī dots uzdevums paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošiem bērniem (vismaz 50% no minimālās algas), tādējādi vecākiem uz rokas paliks daudz vairāk nopelnītās algas nekā personām, kurām bērnu nebūs.
5. Ministru kabinets 2011. gadā apstiprināja Labklājības ministrijas izstrādātās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam. Šajā dokumentā ir ietverti pamatpasākumi, kurus valsts realizēs, lai ievērojami atbalstītu ģimenes ar bērniem vai personas, kuras vēlas kļūt par vecākiem. Labklājības ministrija turpina darbu pie rīcības plāna izstrādes, lai ieviestu pamatnostādnes. Tā kā apstiprinātās pamatnostādnes paredz, ka līdz 2014. gadam netiks plānoti jauni pasākumi, kas prasa papildu finanšu līdzekļus, Demogrāfijas lietu padome, kuras sekretariāta funkciju nodrošina Labklājības ministrija, savās sēdēs izskata atsevišķus būtiskus pasākumus, kas prasa papildu finanšu līdzekļus, un kopīgiem spēkiem meklē risinājumus, lai tomēr ģimenēm būtiski atbalsta pasākumi tiktu ieviesti ātrāk. Minētā padome jau ir atbalstījusi nepieciešamību nodrošināt papildu finansējumu, lai katram bērnam, kam tas ir nepieciešams, būtu nodrošināta vieta pirmsskolas izglītības iestādē (bērnudārzs), tiktu ieviestas neauglības ārstēšanas metodes. Turpmāk padome plāno izskatīt arī jautājumus par mācību līdzekļu nodrošināšanu skolās, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem daudzbērnu ģimenēm, brīvpusdienām u. c.
Daniels Pavļuts
Ekonomikas ministrs (ZRP)
1. Vispārināt un teikt, ka Latvijā ir zema dzimstība, jo esam egoisti, es gan nevēlētos. Visbiežāk lēmumu par bērna ienākšanu ģimenē ietekmē daudzi faktori - gan dzīves apstākļi, attiecību statuss, ģimenes atbalsts, materiālā situācija, darbs, sabiedrības attieksme, sociālie pabalsti, bērnudārzu pieejamība utt. Tas lielā mērā nosaka, cik paļāvības pilni par savu nākotni jūtamies. Turklāt jāņem vērā, ka lēmumu par bērnu normālos apstākļos pieņem divi cilvēki. Tātad viņi jau kādā brīdī ir atteikušies no zināmas daļas sava egoisma. Kā divu bērnu tēvs gribu uzsvērt, ka bērni nav gluži pretrunā ar vecāku vēlmi «dzīvot sev». Bērni ir labākā un lieliskākā daļa no pieejas «dzīvot sev».
2. Man kā vīrietim ir grūti komentēt, cik daudz Latvijā ir piemērotu vīriešu ģimenes veidošanai. Pieņemu, ka vismaz daļēji šādi sieviešu vērtējumi ir saistīti ar objektīvo statistiku, ka Latvijā sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. Tas savukārt var radīt arī konsekvences attiecībā uz vīriešu uzvedību un attieksmi. Jārēķinās arī ar zināmu padomju mantojumu, kas atstājis ietekmi uz dzimumu lomām ģimenē. Situācijas ir ļoti dažādas, un atkārtošos, ka diez vai būtu labi tās vispārināt uz visiem vīriešiem. Bet, ja sievietes tā saka, acīmredzot mums, vīriešiem, arī ir par ko padomāt.
3. Summa, kas nepieciešama ģimenes veidošanai, katram būs individuāla. Citam pietiks ar ģimenes kopējiem neto ienākumiem 1000 latu mēnesī, bet citam nepietiks, ja uz katru ģimenes locekli būs 1000 latu mēnesī. Cilvēkiem ir dažādi ieradumi, mājokļi un to uzturēšanas izmaksas, transporta izdevumi un citi faktori, kas ietekmē ģimenes budžeta izdevumus. Vidējā statistiskā mēneša bruto darba samaksa (Ls 464) patlaban divkārt atpaliek no intervētā nosauktajiem 1000 latiem, taču uz jautājumu, vai ir reāli mēnesī nopelnīt 1000 latu Latvijā, atbilde ir - jā, ir reāli. Ir cilvēki, kas jau tagad Latvijā pelna arī daudz lielākas summas, taču tas ne vienmēr ir priekšnoteikums, lai šajās ģimenēs augtu vairāki bērni. Nauda nav tā, kas spēs atrisināt visas demogrāfijas problēmas.
5. Ekonomikas ministrijas galvenais uzdevums patlaban ir Nacionālās industriālās politikas izstrāde, kas ir vērsta uz vispārējās ekonomiskās attīstības veicināšanu, jaunu un labāk apmaksātu darbvietu izveidi, vienmērīgāku reģionu attīstību un lielās ienākumu nevienlīdzības plaisas samazināšanu. Tas radīs apstākļus, lai ģimenes varētu būt drošākas par valsts ekonomikas attīstības virzienu un attiecīgi par savu darbvietu, ienākumiem un stabilitāti.
Domājot par darbaspēka nodokļu samazināšanas plāniem no nākamā gada, būtiski ņemt vērā to iedzīvotāju intereses, kuri uztur apgādājamos, tāpēc līdztekus IIN likmes samazināšanai un neapliekamā minimuma palielināšanai jāapsver arī atvieglojumu par apgādājamiem līdzsvarots palielinājums.
Vienlaikus demogrāfiskās situācijas kontekstā ir jārunā par emigrējušajiem iedzīvotājiem. Lielākoties tie ir cilvēki darbspējas vecumā - tātad cilvēki, kuri ārpus Latvijas strādā, arī veido ģimeni, rada un audzina bērnus. Lai emigrējušie iedzīvotāji atgrieztos Latvijā, ir jārada ne vien labi ekonomiskie apstākļi, bet arī jāuztur ar viņiem regulāra saikne, kas tomēr lielākajā daļā gadījumā būs pamatā viņu lēmumam atgriezties Latvijā.
Imants Parādnieks
Saeimas deputāts, Saeimas demogrāfijas apakškomisijas vadītājs (VL-TB/LNNK)
1. Runa nav tikai par apzinātu savtīgumu, bet plašāk - par nespēju redzēt lietas kopsakarībās, uztvert sevi kā daļu no viena veseluma, no savas tautas, domāt ilgtermiņā - spēt iztēloties ne tikai savu mūža nogali, bet arī to, kas paliks pēc mums, ko atstāsim nākamajām paaudzēm. Patiesa, sirsnīga pašu radīta mīlestība ir tā, kas dos piepildījumu arī tad, kad nekas cits vairs nebūs atlicis, tikai solis līdz mūžībai... Tas taču arī ir dzīvot sev, tikai jēgpilni. Princips, domājot par sevi, skatoties tikai mazliet plašāk, ir tik vienkāršs - ja tavi vecāki būtu sprieduši līdzīgi - negribu bērnus -, tevis nebūtu. Tad ļauj rasties jaunai dzīvībai - jaunam «tu», uzņemies atbildību par to cilvēciņu, kurš būs laimīgs nākt pasaulē tieši kā tava atvase, un viņam būs svarīgi, ko tu domā un jūti.
2. Sirds dziļumos katra sieviete, lai arī cik ārēji stipru tā sevi pasniegtu, vēlas būt māte.
Visas intervijas tikai vēlreiz apliecināja patiesību, ka, lai to piepildītu, ir nepieciešami trīs priekšnosacījumi: 1) vīrietis, 2) vīrietis, 3) vīrietis. Cienīgs vīrietis! Man ir skumji, ka ne katra sieviete satiek vīrieti, kuru novērtē par sevis cienīgu. Tomēr aicinu atcerēties kādu faktu - gandrīz visus vīriešus ir audzinājušas sievietes! Kam lai adresē pārmetumus, ka trūkst atbildīgu vīriešu? Vai tikai pašiem vīriešiem? Ja arī māmiņas, audzinot savus mazos puikas, par savu uzstādījumu izvēlētos izaudzināt krietnus un cienīgus vīrus savu dēlu sievām, mums būtu daudz vairāk laimīgu ģimeņu.
3. Tāds viedoklis var būt, cilvēki ir dažādi, un katrs izvēlas savu prioritāti šodienai un tālākai nākotnei. Pēdējā intervētā ģimene savukārt nosauca divas reizes mazāku kopā nopelnīto minimālo summu, lai audzinātu divus bērniņus. Man ir pieci bērni. Par tēvu kļuvu drīz pēc 18 gadu sasniegšanas. Mana iekšējā sajūta man pateica priekšā - tā ir mana mūža sieviete, es vēlos ar viņu bērnus -, un, kad pieteicās puika, es zināju, ka manai dzīvei ir iedots pamats. Man bija jādodas dienēt padomju armijā, neko nezināju par savām nākotnes finanšu iespējām, bet man bija absolūta pārliecība par saviem spēkiem - mēs visu sakārtosim. Protams, finansiālai stabilitātei ir liela nozīme, bet, no otras puses, ir daudz tik turīgu ģimeņu, kuras varētu atļauties arī trīs un vairāk bērnu, tomēr par šādu soli nav izšķīrušās.
4. Cilvēka sabiedriskais prestižs nepietiekami tiek saistīts ar to, vai un cik viņam ir bērnu un kā tie tiek audzināti. Neaicinu kādu nicināt vai nosodīt par to, ka viņš piedzimis mazāk vitāls vai viņa personiskā dzīve nav veidojusies veiksmīgi, taču vairāk vajadzētu uzsvērt
veiksmīgos piemērus.
- Attieksme pret grūtniecēm. Sabiedrībā manāma tendence uztvert viņas kā problēmu, nevis kā topošo māmiņu. Tieši šajā sievietei tik skaistajā laikā viņas pelnījušas īpašu, sakrālu attieksmi.
- Sieviešu bailes, ka viņas nepaspēs realizēties savā profesijā, ja jaunībā dos priekšroku bērniem. Tam ir objektīvs pamats - pusmūža sieviešu diskriminācija darba tirgū nereti jau no 35-40 gadu vecuma. Ir jārada labvēlīgs fons, lai sieviete varētu domāt: «Karjera nekur neaizbēgs, bet bērnu dzemdēšanai labākais laiks ir tieši tagad!»
5. Sabiedriskais pasūtījums plašsaziņas līdzekļiem, popularizējot ģimeni, laulību, bērnus kā pamatvērtības. Veidojot sabiedrisko domu, ka ģimene ar daudz bērniem - tas ir prestiži un moderni. Popularizējot tieši šādu cilvēku sasniegumus.
- Goda ģimenes apliecības (kartes ģimenēm ar trim un vairāk bērniem), kas nodrošinātu dažādu atvieglojumu piemērošanu ne tikai valsts un pašvaldību sektorā.
- Dzimstības veicināšanas fonda izveide - ar valsts atbalstu tiks realizētas programmas, kuras izstrādās un kūrēs nevalstiskās organizācijas, kas darbojas demogrāfijas jomā.
- Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas ģimenēm, kuras ir uzaudzinājušas trīs un vairāk bērnu.
- IIN atvieglojumi par bērniem ar progresivitāti atkarībā no bērnu skaita.
- Pabeigt reformu par bērnudārzu absolūtu pieejamību no 1,5 gadu vecuma.
- Nodrošināt valstisku atbalstu krīzes situācijā nonākušām grūtniecēm, pagarinot pārdomu laiku no vizītes pie ginekologa līdz nosūtījumam uz abortu.