Par spīti vides aizstāvju un zemnieku pretestībai, Nikaragvas valdība un Ķīnas uzņēmums sākuši darbu pie jauna kanāla, kam jāsavieno Klusais okeāns ar Karību jūru un jākonkurē ar Panamas kanālu, kas ir viens no noslogotākajiem ūdensceļiem pasaulē. Nikaragvas sociālistu valdība sola, ka apjomīgais infrastruktūras projekts būs sākums valsts ekonomiskajam uzplaukumam. Kanāla būvniecības pretinieki brīdina, ka iedzīvotājiem un videi nodarītais kaitējums var izrādīties lielāks nekā ekonomiskie ieguvumi.
Gatavi mirt īpašuma dēļ
Latīņamerikas otras nabadzīgākās valsts valdība cer, ka ķīniešu būvētais kanāls būs zelta ādere, kas nākotnē nodrošinās labklājību. «Nikaragva sagaida, ka kanāls piesaistīs piecus procentus no pasaules jūras pārvadājumu apjoma, kas mums dos milzīgu ekonomisko labumu un dubultos iekšzemes kopprodukta apjomu,» Nikaragvas viceprezidentu Omaru Haleslevenu citē BBC.
278 kilometrus garā ūdensceļa būvniecību, kuras aptuvenās izmaksas ir 50 miljardu dolāru (41 miljards eiro), plānots pabeigt 2019. gadā, kuģu satiksmi kanālā paredzēts atklāt 2020. gadā. Ūdensceļu veidos tā, lai pa to varētu kuģot pasaulē lielākie konteinerkuģi.
Apjomīgā projekta dēļ uz dzīvi citur var nākties pārcelties aptuveni 30 tūkstošiem cilvēku, galvenokārt nabadzīgiem zemniekiem un indiāņiem. Daudzi no šiem cilvēki baidās, ka valdība viņus vienkārši patrieks, neizmaksājot pienācīgu kompensāciju par zaudēto īpašumu, tāpēc viņi regulāri protestē pret kanāla celtniecību. «Esam gatavi mirt, nevis atdot savu īpašumu ķīniešiem,» viens no protestu līderiem Orlando Okampo sacīja AP.
Paredzēts, ka aptuveni 100 kilometru garš jaunā kanāla posms stiepsies caur Nikaragvas ezeru, kas ir lielākā saldūdens krātuve Centrālamerikā. Nikaragvas Zinātņu akadēmija apgalvo, ka padziļināšanas darbi ezerā, kas ir nozīmīgs dzeramā ūdens avots, var neatgriezeniski sabojāt ūdeni, apūdeņošanas sistēmas, samazināt zivju resursus un izjaukt bioloģisko daudzveidību.
Pieaugs Ķīnas ietekme
Ūdensceļu būvēs Honkongā bāzētais uzņēmums HKND, ko vada mazpazīstamais miljardieris ar labiem sakariem Ķīnas politiskajā elitē Vans Dzjins, kurš līdz šim darbojies telekomunikāciju jomā. Izdevums Forbes uzņēmēju, kura aktīvu vērtība ir 6,4 miljardi dolāru (5,2 miljardi eiro), ierindojis 12. vietā starp Ķīnas bagātākajiem cilvēkiem.
Viņam ir labas attiecības ar Nikaragvas prezidentu Danjelu Ortegu. Pērn Nikaragvas parlaments, kuru kontrolē prezidenta partija, steigā pieņēma likumu, kas HKND garantē 50 gadu ilgu koncesijas līgumu, ko varēs pagarināt vēl uz 50 gadiem.
Tomēr pagaidām nav zināms, kur tiks gūts finansējums dārgā projekta īstenošanai. Nikaragvas valdība apgalvo, ka starta kapitālu nodrošinās Ķīnas valdības un privātie investori, bet neatklāj, cik procentuāli liels būs ķīniešu ieguldījums. Finansējumu meklēšot arī starptautiskajos finanšu tirgos.
Jaunais kanāls vairos Ķīnas ietekmi Centrālamerikā, kur gadiem ir dominējušas ASV, kas pirms simt gadiem izbūvēja Panamas kanālu. Ietekmīgās domnīcas CSIS Latīņamerikas pētnieks Evans Eliss izdevumam The Economist izteicies, ka Ķīnai kanāls nepieciešams kā stratēģiska pieeja Atlantijas okeānam. 0«Nē - kanālam,» vēsta uzraksts uz plakāta, ko izmantoja cilvēki, kuri Nikaragvas pilsētā Rivasā pagājušajā nedēļā protestēja pret plānoto kanālu, kas savienos Karību jūru un Kluso okeānu. Daļa vietējo baidās, ka kanāla izbūves dēļ viņi zaudēs savas mājas un tiks nodarīti neatgriezeniski postījumi apkārtējai videi. FOTO - AFP/LETA