Latvijas Studentu apvienība pauž pamatotas bažas par Pasaules Bankas ierosinājumiem samazināt izglītības nozares finansējumu, īpaši raugoties uz augstākās izglītības nozares attīstību un tās nozīmi Latvijas ekonomikas atveseļošanās procesos.
Pēc tam, kad 2009. gadā augstākās izglītības finansējuma samazinājums bija 47%, papildu finansējuma samazinājums ir nepieļaujams un var radīt neprognozējamas sekas - gan samazināt Latvijas starptautisko konkurētspēju izglītībā un zinātnē, gan nākotnē palielināt to personu skaitu, kuras izvēlas studēt citās Eiropas Savienības valstīs par zemāku studiju maksu vai bez maksas.
No Pasaules Bankas tehniskās palīdzības misijas ieteikumiem var secināt, ka Pasaules Banka iesaka samazināt valsts finansēto budžeta vietu skaitu augstskolās. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ir parakstījusi rīkojumu, kas paredz 2010. gadā samazināt valsts finansēto budžeta vietu skaitu par 174 vietām, kopumā starp augstskolām sadalot 25 738 budžeta vietas. Ņemot vērā prognozējamo vidusskolu absolventu skaita sarukšanu, samazinājums par 174 vietām nebūtu vērtējams kā dramatisks, taču samazinājums par 50% var izrādīties liktenīgs Latvijas augstākajai izglītībai. 2010. gadā valsts finansētajām budžeta vietām paredzēts sadalīt 50,3 miljonus latu, no tā var secināt, ka, samazinot finansējuma apmēru uz pusi, tas ir, 25,15 miljoniem latu, arī budžeta vietu skaits saruks proporcionāli šai summai, respektīvi, līdz 12 869 valsts finansētajām budžeta vietām. Tas palielina augsti kvalificēta darbaspēka emigrācijas draudus un studējošo emigrācijas apmēra pieaugumu kopumā, tādējādi iedragājot Latvijai svarīgu tautsaimniecības nozaru attīstību un pastāvēšanu.
Latvijas Studentu apvienība arī izsaka nopietnas bažas par Pasaules Bankas tehniskās palīdzības misijas ieteikumu, kas saistās ar finansējuma samazināšanu studējošo kreditēšanai un stipendiju fonda samazināšanu. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos studējošo kreditēšana ir tas sociālais instruments, kas nodrošina plašas sabiedrības daļas piekļuvi iespējām iegūt augstāko izglītību. Izglītības un zinātnes ministrija 2009. gadā veica studējošo kreditēšanas noteikumu grozījumus, kas atviegloja galvotāju piesaisti, apzinoties stāvokli valstī un problēmas nodrošināties ar galvotājiem studējošo kreditēšanā. Vairāk nekā 70% no Latvijas studējošajiem studiju maksas segšanai ņem kredītu, tādēļ studējošo kreditēšana ir nozīmīgs atbalsta mehānisms vienlīdzīgu iespēju radīšanā visiem sabiedrības slāņiem.
Latvijas Studentu apvienība uzsver, ka ir nepieciešams saglabāt stipendiju fondu šābrīža apmērā un to palielināt, pilnībā dalot studējošā ikmēneša patēriņa izmaksas vienlīdzīgās daļās starp studējošo un valsti. Tādējādi Latvijas Studentu apvienība kategoriski iebilst pret stipendiju fonda samazināšanu - tas patlaban nodrošina sociālās aizsardzības rīka funkciju, ļaujot studēt arī personām ar apgrūtinātiem materiālajiem apstākļiem.
Latvijas Studentu apvienība aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Izglītības un zinātnes ministriju nepieļaut turpmākus augstākās izglītības finansējuma samazinājumus, kas varētu būtiski ietekmēt Latvijas ilgtspējīgu attīstību, zinātniskā potenciāla aizplūšanu uz ārzemēm un kavēt ekonomikas atveseļošanās procesus.
Edgars Bērziņš, Latvijas Studentu apvienības prezidents