Latvijas vecākā paaudze ir satraukta par starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas ekspertu izvirzītajām prasībām sociālā budžeta stabilizēšanai. Sabiedrībā valda uzskats, ka šie ciniskie un neloģiskie ieteikumi ir Latvijas puses priekšlikumi, taču aizdevēju ekspertu skaļi izteikti, jo, lūk, - Latvijas valdība nav izteikusi savu argumentētu nostāju šiem ieteikumiem.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) pauž savu viedokli par starptautisko aizdevēju izteiktajām prasībām sociālā budžeta stabilizēšanai:
1. Piemaksas pie pensijas turpmāk izmaksāt personām, kuras saņem pensijas līdz 140 latiem.
LPF viedoklis: piemaksas pie pensijas ir piešķirtas līdz mūža beigām, tādēļ to mehāniska atņemšana radīs atkal tiesiska rakstura problēmas, tātad - tiesas spriedumu. Piemaksa nav pabalsts, kuru var šodien piešķirt, rītdien noņemt. Tā ir kompensācija par maksātiem nodokļiem, līdz stājās spēkā pensiju sistēma.
Perspektīvā pensiju piemaksu piešķiršanu varētu pārtraukt ar 2016. gadu, kad pensionēsies 1954. gadā dzimušās personas, taču arī tad, ja uz 2016. gadu būs uzlabojusies finansiālā situācija.
2. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu no 165 latiem samazināt līdz 100 vai 90 latiem.
LPF viedoklis: esošā neapliekamā minimuma samazināšana nav pieļaujama nekādās robežās, jo ievērojami pasliktinātu jau tā nabadzīgo cilvēku dzīves apstākļus. Starptautisko aizdevēju eksperti nav ņēmuši vērā, ka pensijas, mazākas par 165 latiem, nesasniedz statistisko iztikas minimumu, nerunājot par reālo iztikas minimumu 220 - 250 latu apmērā, tā demonstrējot atklātu cinismu pret Latvijas iedzīvotājiem.
Ja Latvijas valdība nespēs rast kompromisa risinājumu šajā jautājumā un neapliekamais minimums tiks samazināts jebkurā apmērā, tad LPF pieprasīs mainīt esošos nodokļa ieturēšanas noteikumus, paredzot aplikšanai ar nodokli tikai pensijas uzkrājuma kapitāla daļu gan pie pensijas piešķiršanas, gan pensiju pārrēķina gadījumā par uzkrājumu, pensionāram esot sociāli apdrošinātas personas statusā darba tirgū. No aplikšanas ar nodokli izslēgt pensijas sākuma kapitālu, indeksācijas kārtībā piešķirto kompensāciju apmēru par inflācijas radītiem zaudējumiem un piemaksu pie pensijas. Šī pensionāru ienākumu daļa nav ienākumi no darba algas, ne peļņa, ne depozītnoguldījumu procenti, to nosaka vienkārša loģika. Bez tam absurda ir situācija - to, ka ēnu ekonomika ir pieņēmusi valstij bīstamus apmērus, eksperti izliekas nemanām, taču liek uz iznīcības ceļa nolikt lielu daļu Latvijas veco cilvēku!
3. Pensiju indeksāciju veikt arī deflācijas situācijā, kas nozīmētu pensiju samazināšanu par deflācijas procentu.
LPF viedoklis: arī šis ieteikums liecina, ka starptautisko aizdevēju eksperti neorientējas Latvijas pensiju sistēmā. Deflācijas procentu var attiecināt tikai uz tām pensijām, kuras ir indeksētas pie inflācijas, un tās ir pensijas, kas ir mazākas par 225 latiem, tātad piecu valsts sociālo pabalstu apmērs. Samazināt pensijas, kuras nav nekad indeksētas, ir absurds! Tāds pats absurds ir nabadzībā esošos vecos cilvēkus padarīt vēl nabadzīgākus.
LPF atbalsta Labklājības ministrijas pašreizējos priekšlikumus sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizēšanai, taču par nepieciešamu papildu pasākumu uzskata nesaudzīgas cīņas uzsākšanu ar nodokļu nemaksātāju kontingentu un kontrabandu kā importā, tā eksportā.
Aina Verze, LPF priekšsēdētāja