politoloģe
Brigmaņa apgalvojums ir politisks, kam nevar atrast akadēmisku un teorētisku skaidrojumu. Man nav pētījumu, kas liecinātu, kā konkrētus Zatlera izteikumus vai skaidrojumus interpretē un vērtē ārzmēs. Jo viņš, salīdzinot ar iepriekšējo prezidenti, mazāk laika pavadījis ārzemēs, un prezidenta dienaskārtība šajos četros gados ir bijusi vairāk iekšpolitiska. Viņa dienaskārtībā nav bijuši jautājumi, kas Latviju kaut kā īpaši profilētu starptautiskajā arēnā. Tāda iespēja bija Krievijas-Gruzijas kara gadījumā, kur viņš uzsāka ļoti labi, bet šo iespēju viņš izšķieda olipmiskajās spēlēs.
Varētu uzteikt to, ko Zatlers ir darījis pēdējā laikā: starptautiskos forumos viņš ir skaidrojis Latvijas iziešanu no ekonomiskās krīzes un ekonomisko atkopšanos kā labas gribas vēstnieks, paralēli premjeram un ārlietu ministram veicis savu ieguldījumu Latvijas tēla spodrināšanā.
Protams, var runāt par Zatlera vizīti Krievijā, taču starptautiski šī vizīte bija vairāk svarīga Krievijai, nevis Latvijai, raugoties no starptautiskā konteksta. Iekšpolitiski tā bija svarīga. Francijai, Vācijai un Japānai jau nav svarīgi, ka Latvijas prezidents aizbrauc uz Maskavu, tām ir svarīgi, ka Krievija tiekas ar valsti, kuru visu laiku ir kritizējusi un starptautiski nomelnojusi. Tādējādi Krievija kļūst atvērtāka, nav tik aizspriedumaina, nolikusi plauktā impēriskās ambīcijas.