RSU Politikas zinātnes katedras vadītāja
Lībija bija izveidota kā robežu nodrošinājums. Eiropas un arābiskais dzīvesveids ir ļoti atšķirīgs. Arābam, nonākot Eiropā, vispirms ir jābūt garantam, ka viņam šeit būs labāk, nekā bijis mājās. Jāņem vērā, ka viņi ir daudz vairāk piesaistīti savai dzīvesvietai un ticībai nekā eiropieši. Mēs mēģinām uzlikt viņiem eiropeisko domāšanas modeli.
Arābu jaunatnes pārvietošanās un dzīvesvietas maiņas mērķis nav iekarot Eiropu, bet iegūt materiālo labumu. Nevajag pašiem pastiprināt krīzes situāciju teritorijā, nevajag iejaukties ar saviem bruņotajiem spēkiem tik tālu, ka cilvēkiem ir jābēg prom no savas zemes. Jo demokrātiju uz durkļiem var atnest tikai diktators. Teicienu no filmas Baltā tuksneša saule - «austrumi ir smalka lieta» - vienmēr paturu prātā. Tā ir cita mentalitāte, ģimenes tradīcijas, cilvēku attiecības un cita pasaules uztvere, kas balstās ticībā.
Nav arī unificēta demokrātijas modeļa, kas paņemams no ASV vai Eiropas un uzliekams Austrumiem. Dilemma pastāv. Kad Lībijā nav kārtības un tur cīnās par demokrātiju, Itālija noslīkst bēgļu straumē. Jo tā nav robeža tikai vienai valstij, bet veselai valstu sistēmai. Kad sāk kaut ko darīt, ir jādomā par sekām vai vismaz modelis jāizveido.