Rada zaudējumus
Darbaspēka kvalitāte ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem, ko investori izvērtē, apsverot darbības sākšanu kādā konkrētā vietā. Būtiska loma ir darbinieku izglītībai, prasmēm un pieredzei, tomēr daudz lielāka ietekme uz lēmumu var būt bažām par stabilas sociālās aizsardzības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, uzsver ĀIPL. Tas nozīmē, ka darba kavējumi slimības dēļ un pirmreizējās invaliditātes izplatība un dinamika rada būtiskus izdevumus uzņēmumiem. ĀIPL valdes loceklis Valts Ābols Dienai paskaidroja, ka, neraugoties uz nodarbināto personu skaita samazinājumu par 20% pēdējo piecu gadu laikā, apmaksāto slimības lapu skaits ir pastāvīgi audzis un slimības dēļ kavētas darba dienas jau sasniegušas astoņus miljonus gadā. Tas neveicina produktivitāti, tikai vēl vairāk palielina sociālā budžeta slogu. Latvijas situāciju īpaši saasina arī nelabvēlīgie iedzīvotāju veselības rādītāji, izteiktā ienākumu nevienlīdzība, kā arī neproporcionāli straujāka populācijas novecošana. Lai gan plānots pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, tas var būt efektīvi tikai tad, ja darba mūžu pagarināt ļauj arī veselības stāvoklis.
Ieteikumu daudz
Ieteikumu, kā rīkoties, Veselības ministrijai (VM) un valdībai ĀIPL ir daudz, un daļa no tiem sakrīt arī ar citu ekspertu, tajā skaitā nozares speciālistu, vēlmēm. Piemēram, tiesībsargs Juris Jansons jau kādu laiku runā par to, ka nepieciešams skaidri definēt, kas ietilpst valsts apmaksātajā veselības aprūpes grozā. ĀIPL uzskata, ka skaidri jādefinē tāds pakalpojumu grozs, ko valsts var nodrošināt esošā finansējuma apstākļos. Nav jēgas sabiedrību ilgstoši mānīt, norāda V. Ābols. Patlaban teorētiski pieejams gandrīz viss, tomēr praksē nav zināms, kāds pakalpojums kādā laikā, kādā kvalitātē un par kādu cenu tiks nodrošināts. Šāds solis gan varētu skaidrāk parādīt reālo situāciju, ka iedzīvotāji un darba devēji no savas kabatas finansē pusi no veselības tēriņiem. Līdz ar to investoru padome iestājas arī par to, ka jāsamazina ar izmaksām saistītie pakalpojumu pieejamības šķēršļi. Par to daudz runā arī ģimenes ārsti, norādot, ka tieši lielo līdzmaksājumu dēļ daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties apmeklēt ārstus.
Tāpat investoru padome iestājas par stingrāku kontroles mehānismu, piemēram, izveidojot profesionālas slimnīcu uzraudzības padomes. Nepieciešams arī novērst tehnoloģiskās «bruņošanās sacensību». Tas nozīmē, ka stingrāk vajadzētu sekot līdzi tam, kādas tehnoloģijas iegādājas slimnīcas.
Tomēr vissvarīgākais būtu izveidot ilgtermiņa stratēģiju veselības aprūpes jomā, kā arī noteikt iedzīvotāju veselības uzlabošanu kā prioritāti, norāda ĀIPL.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns piekrīt, ka sistēmā nepieciešami nopietni uzlabojumi, jo slimošana darba devējam nozīmē kapitāla dīkstāvi. Savukārt, ja darba devējs nevar pieļaut, ka vieta stāv tukša, jāmeklē kāds aizvietotājs, kurš visbiežāk strādās virsstundas un jāmaksā būs dubultā. Turklāt saslimušajam jāmaksā slimības nauda, kas rezultātā veido jau trīskāršo apmaksu. Viņaprāt, nepilnīgā veselības aprūpes sistēma gan ir tikai viens no aspektiem, ko vērtē ārvalstu investori, un citas problēmas ir būtiskākas.
Atbalsts ir, naudas nav
Gan Veselības ministrijas, gan Valsts kancelejas viedoklis par ĀIPL paustajiem priekšlikumiem ir vienāds - pozitīvi, ka investori vēlreiz akcentējuši sabiedrības veselību kā vienu no nozīmīgiem priekšnoteikumiem, apsverot darbības sākšanu kādā konkrētā vietā, tomēr problēma ir finansējums. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), kura patlaban pilda arī veselības ministres pienākumus, Dienai norādīja, ka dažas lietas jau tagad ir daļēji atrisinātas. Piemēram, valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojumu grozs ir noteikts. Problēmas gan ir ar tā finansēšanu, ņemot vērā, ka veselības aprūpes budžets ir ierobežots. Tāpat ikviens tehnoloģiju iepirkums jau tagad tiekot rūpīgi izvērtēts. Tomēr medicīnisko tehnoloģiju iegāde par pašvaldības vai privātās ārstniecības iestādes līdzekļiem ir attiecīgās iestādes lēmums, ko ministrijas nevarot ietekmēt.