Tā dzīvotspēja lielā mērā būs atkarīga no uzņēmēju atsaucības, jo tieši privātajā sektorā LM cer nodarbināt visvairāk jauniešu. Dienas uzrunātie uzņēmēji nešaubās, ka interese no uzņēmēju puses būs. Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā pērn no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita 34,3% bija jaunieši vecumā līdz 25 gadiem. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Vēl augstāks tas bija Spānijā - 39%.
«Darbu atrast ir ļoti grūti. Pat tiem jauniešiem, kuriem ir augstākā izglītība,» uzskata Nils, kurš piekristu darīt visu, lai tikai būtu darbs un regulāri ienākumi. Nils pērn vasarā pabeidza vidusskolu un tālāk mācīties negāja, jo sekmes, lai iekļūtu budžeta grupā, nebija tik labas, un naudas, lai maksātu par studijām, arī nepietika. Jaunietis strādājis īslaicīgus līgumdarbus, taču darba pieredzes oficiālā darbā viņam nav. Lai uzlabotu savu konkurētspēju darba tirgū, Nils pērn rudenī ieguva B kategorijas autovadītāja apliecību. Jautāts, vai iesaistītos topošajā pasākumā un strādātu par Ls 120 mēnesī, Nils atbildēja apstiprinoši: «Domāju, ka tas interesētu.»
Lai atrastu darbu LM iecerētā pasākuma gaitā, jaunietim ne tikai ir jāatbilst kritērijiem (jābūt vecumā no 18 līdz 24 gadiem u.c.), bet arī jābūt reģistrētam bezdarbniekam Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tajā jauniešu apmācībai būs jāpiesakās arī uzņēmējiem.
Burbuļplēves iepakojumu ražotāja SIA Pepi RER vadītājs Imants Šteins, kurš šobrīd savā uzņēmumā aktīvi iesaista pieaugušos bezdarbniekus, gatavs ņemt darbā un apmācīt arī jauniešus bez darba pieredzes. Taču, viņaprāt, ja praktikants savu darbu dara labi, tad arī uzņēmējam būtu jādod iespēja viņu atalgot. «Tad obligāta būtu šī valsts stipendija, bet uzņēmēji brīvprātīgi varētu piemaksāt, kas stimulētu jaunieti vēl vairāk,» spriež I.Šteins. Šāda iespēja nav paredzēta, jo «tā ir prakse jeb apmācība, nevis patstāvīgs darbs», skaidroja LM pārstāve. Pēc viņas teiktā, šādā gadījumā pastāv arī bažas, ka uzņēmēji šo pasākumu izmantotu negodprātīgi - esošos darbiniekus aizvietotu ar stipendijas saņēmējiem. Vēl ir jautājums, kā darba devējam rīkoties, ja stipendijas saņēmējs neattaisnos cerības, un uzskatīs, ka tālāk apmācīt jaunieti nav jēga, interesējas kokmateriālu pārstrādes uzņēmuma SIA Vārpas 1 vadītājs Valerijs Salužinskis, kurš arī šobrīd savā biznesā iesaista pieaugušos bezdarbniekus. Par to, pēc LM pārstāves teiktā, nebūtu jāsatraucas, jo prakses pārtraukšana tiks atrunāta prakses līgumā.
Programmu iecerēts īstenot šogad un nākamgad par Eiropas Sociālā fonda naudu. Tam kopā ar vēl diviem pasākumiem šogad atvēlēti Ls 3,3 milj. Stipendiju valsts jaunietim maksās 6-12 mēnešus. Pasākuma gaitā šogad iecerēts nodarbināt 1181 jaunieti.