Kāpēc Latvijas biatlonisti šogad palika bez LOV atbalsta?
Diemžēl Latvijas biatlonistu rezultātus Vankūveras olimpiskajās spēlēs LOV novērtēja kā zemus. Ilgus gadus tika sniegts finansiāls un medicīnisks atbalsts, bet, tā kā rezultāti gāja tikai uz leju, tika pieņemts lēmums pārtraukt atbalstu. Līdz ar to LBF sezonas budžets no 215 000 latiem gadā samazinājās līdz 80 000 latiem gadā. Skaidrs, ka tik vērienīgas finansējuma samazināšanās dēļ nācās pārstrukturēt pieejamos līdzekļus, un no tā, protams, cieta gan izlases iespējas, gan rezultāti. Tomēr tas netraucēja uzrādīt vairākus atzīstamus sniegumus, tāpēc aizvadītā sezona vērtējama kā ļoti laba, ja ņem vērā principu No Martini, no party (Nav Martini, nav ballītes).
Taču ir arī šāds princips: jūs ieejat veikalā, un jums saka - Rīgas Balzama nav, bet balzamu var dabūt no otras puses.
Ja domājat Starptautiskās Biatlona savienības (IBU) finansiālo atbalstu, tas ir ļoti mazs. Par katru dalībnieku Pasaules kausa posmā IBU maksā kontribūciju 1000 eiro. Ir gan limits - finansējumu piešķir trim dalībniekiem kungu un tikpat - dāmu konkurencē. Tātad maksimālā summa, ko varam saņemt no IBU par dalību vienā PK posmā, ir 6000 eiro. Pirmkārt, ar šo naudu jāsedz ceļa izdevumi. Otrkārt, sportistu, treneru, slēpju smērētāju un delegācijas dalībnieku uzturēšanās arī maksā naudu. Turklāt dzīve ārzemēs ir dārgāka nekā Latvijā. Treškārt, jānodrošina tehniskais inventārs. Piemēram, pasaules čempionātā Hantimansijskā slēpju smērēm vien nācās iztērēt vairāk nekā tūkstoš latu. Katrs Pasaules kausa posms izmaksāja vidēji astoņus deviņus tūkstošus latu.
Kur tika ņemti trūkstošie līdzekļi starpības segšanai?
Pārsvarā no LBF valdes locekļu privātajiem kontiem. Savus līdzekļus ieguldīja izlases galvenais treneris Intars Berkulis, Ints Krievkalns, Raimonds Bluķis un arī es. Tiesa, vēlāk visi saņēma naudu atpakaļ.
Vai tad neviena sponsora šosezon nebija?
Bija gan, bet arī ar to bija par maz. Latvijā ar sponsoru piesaisti «mazajiem» sporta veidiem ir grūti. Piemēram, Igaunijā biatlonistiem ir vieglāk. Viņiem nav lielu un naudīgu klubu komandu sportā. Lietuvā ir divas Eirolīgas basketbola komandas, Latvijā - Rīgas Dinamo un pāris basketbola klubu, kuru budžets nav mazs. Es neskatos uz šiem klubiem ar skaudīgu aci, vienkārši konstatēju situāciju - sponsoriem lielāka interese ir atbalstīt populāras sporta komandas, nevis individuālos sporta veidus.
Paši biatlonisti saņēma kādu naudu?
No LBF nē, bet visi, izņemot Žannu Juškāni, ir strādājoši cilvēki, kuri tiek atbrīvoti no darba sporta aktivitāšu dēļ, par ko saņem naudu no saviem darba devējiem.
Cik algotu darbinieku ir LBF?
Administratīvā formā algu saņem grāmatvede un ģenerālsekretāre. Viņas saņem 250 latu mēnesī. Visi pārējie, ieskaitot LBF prezidentu, strādā sabiedriskā kārtā.
Kā tika sadalīts miniatūrais sezonas budžets?
Pagājušā gada pavasarī nolēmām, ka izlasē visiem sportistiem būs vienāds atbalsts neatkarīgi no viņu sasniegumiem. Ļoti žēl, ka tāpēc biatlonu pameta vairāki Latvijas sportisti, bet pašreizējā situācijā, manuprāt, bija svarīgi saglabāt kvantitāti, lai arī no tā dažos posmos ciestu kvalitāte.
Nevar nepieminēt kuriozo Līdumas diskvalifikāciju pasaules čempionātā Hantimansijskā. Pēc tās izskanēja sūdzības, ka LBF nevar nodrošināt sportistus ar pienācīgu inventāru.
Līdumai neļāva startēt ne jau tāpēc, ka kombinezons būtu vecs, bet gan tāpēc, ka viņa patvaļīgi mainīja elkoņu uzšuves, lai rokas šautuvē neslīdētu. Jā, neliegšos, inventāra ziņā šogad LBF nevarēja pienācīgi palīdzēt, bet tas nav viennozīmīgs jautājums. Pērn LBF katram biatlonistam pirms olimpiskajām spēlēm iegādājās četrus kombinezonus. Tas ir daudz vai maz? Piksons startēja ar Turīnas olimpisko spēļu kombinezonu, jo tajā viņam ir ērtāk. Tas apliecina, ka sezonas laikā vienu kombinezonu nevar tā novalkāt, lai to atzītu par nederīgu sacensībām. Re, var pat četrus gadus izmantot vienu un to pašu kombinezonu un izcīnīt 8. vietu pasaules čempionātā.
Sportistu sniegumu noteikti ietekmē arī tas, ka jāstartē ar vecām slēpēm.
Bricim ir parakstīts līgums ar slēpju ražotājiem, kas viņam piegādā visjaunākos un labākos slēpju modeļus. Pērn LBF iegādājās jaunas slēpes, bet nevienas no tām sportistiem nederēja un neļāva sasniegt optimālo rezultātu. Labākās slēpes nestāv veikalu plauktos, bet gan pie ražotājiem. Jānopelna ar tiem līgums.
Veidojot piramīdu, noteikti būtu jāsūta jaunie biatlonisti uz IBU kausiem?
Tas ir ļoti dārgs prieks, bet kontribūcijas ir divreiz mazākas. Tiesa, pilnībā atzīstu, ka nākamgad vairāk uzmanības jāvelta jauniešu un junioru audzināšanai. Atzīstu, ka pēdējos gados tam netika pievērsta pienācīga uzmanība. Šogad Valdis Bērziņš aktīvi pētīja jaunos biatlonistus, ar kuriem nākotnē tiks nopietni strādāts. Tagad jau daļa budžeta rezervēta, lai līdz ziemai ar jaunajiem tiktu nodrošināts treniņprocess un starptautiskās sacensības. Šī vīzija ir jārealizē, un es no tās neatteikšos. Nākamās sezonas prioritāte būs darbs ar jauno paaudzi.