Nevis valodas inspekcija, bet valodas policija darbojas Latvijā - tāds iespaids varētu rasties, paklausoties tos, kuri uzskata, ka pat parakstu savākšanā, lai rīkotu referendumu, vainojams veids, kā pēdējā laikā darbojas valodas inspekcija. Varētu padomāt, ka spiedīgajos konsolidācijas laikos valodas inspekcija izsūtīta ielās, lai pildītu valsts kasi. Tomēr tā nav. Skaitļi liecina ko citu. Gadā tiek sodīti 0,15% no visiem krievvalodīgajiem strādājošajiem jeb viens no 100 reizi septiņos gados.
Nav taisnība arī tā, ka valodas inspekcija visvairāk plosās tieši krieviskajās Latvijas pilsētās - 2011. gadā Daugavpils un Krāslavas reģionā katrs inspektors sodījis vidēji 74 personas, salīdzinājumam: Rīgā inspektors sodījis vidēji 75 personas. Valstī kopā ir 16 valodas inspektoru, no tiem Rīgas reģionā - septiņi. Ko lai saka? Ceļu policistu ir daudz vairāk. Un par Ceļu satiksmes noteikumiem pilsoņi tiek nesalīdzināmi biežāk sodīti. Tomēr neviens saprātīgi domājošs cilvēks neteiks, ka tas draud ar pilsoņu referendumu, lai atceltu Ceļu satiksmes noteikumus.
Viesojoties Daugavpilī neilgi pēc referenduma, Dienai pārsteidzoši bieži nācās uzklausīt argumentu - par krievu valodu balsoja, jo bail no valodas inspektoriem, kas var atnākt «noštrāfēt». Tādēļ Diena izlēma vēlreiz doties uz Daugavpili - šoreiz tikties ar vienu no Valsts valodas centra inspektorēm Ināru Kriškijāni, kura uzskata, ka referendums panācis tikai to - ka cilvēki ir apjukuši.