Nobela prēmija
Kad uzņēmums apprec nevalstisko organizāciju, sanāk sociālais bizness - ideja, kuras pazīstamākais flagmanis ir Bangladešas izcelsmes ekonomists Muhammads Junuss. Pirms trim gadiem Nobela Miera prēmiju saņēma viņa attīstītā mikroaizdevuma ideja, proti, neliels naudas daudzums tiek aizdots tiem, kuru nabadzība neļauj kvalificēties tradicionāla bankas kredītņēmēja prasībām. Pirms trim gadu desmitiem sākot ar 27 dolāriem, nu Junusa veidotās Grameen Bank aizdevumu portfelis sasniedzis sešus miljardus dolāru un pēc prēmijas saņemšanas uz ideju «pavilkušies» arī tādi lieli globāli koncerni kā piena pārstrādātājs Danone vai IT sfēras gigants Intel.
Virtuāla fabrika
Par Junusa idejas sekotāju sevi uzskata arī šaļļu idejas autors vācietis Fions Dobins. Uz Latviju viņu savulaik atveda studentu Erasmus programma, bet ar vienu kāju palikt lika šeit satikta meitene, un patlaban kopā ar reklāmas sfēras darboni Andri Rubīnu un dizaineri Līvu Sauli viņš savu brīvo laiku investē Mammu! projektā. Par tā veiksmīgu iznākumu pārliecības netrūkst. «Veiksmes koeficients ir augsts. Citādi būtu, ja mēs grasītos īrēt lielas telpas un veidot ražotni - tad būtu liels risks. Tomēr mūsu iecere ir veidot uzņēmumu kā elpojošu organismu, kas saraujas, kad pieprasījums ir mazs, un piesaista vairāk sieviešu, kad patēriņš pieaug,» viņi stāsta. Fabrikas uzsliešana arī būtu pretrunā ar projekta ideju, kas paredz, ka mammas netiek atrautas no bērniem, viņām ir iespēja izvēlēties brīvu darba laiku un sev ērtu darba vietu. Tāpēc savu ieceri viņi sauc par virtuālo fabriku, kuras produkcija iecerēta kā augstas klases modes vienības, kas būs nopērkamas sākotnēji atlasītos veikalos tepat Latvijā un pēcāk arī internetā un ārvalstīs. «Tie būs cilvēki, kas pērk Lāču maizi vai lieto Stendera ziepes, kam ir vajadzība pēc laba dizaina un kam ir svarīgi, ka prece ir tapusi tepat Latvijā,» iecerēto pircēju raksturo Andris.
Labs brīdis
Fions uzskata, ka Latvija tieši patlaban ir laba vieta, kur dēstīt šādas sēklas. «Sociāls bizness no tradicionālā atšķiras ar to, ka nav vis par tevi, uzņēmēju, bet par citiem. Tajā pašā laikā tas ir patstāvīgs, darbinieki šeit nestrādā par brīvu, tā nav nekāda labdarība,» viņš saka.
Patlaban Latvijā ir brīdis, kad tiem, kas varētu būt uzņēmēji, svārstās gan ienākumi, gan vērtības, bet tiem, kas varētu būt darba ņēmēji - ak, jā, tādu netrūkst. Arī Andris uzskata, ka tehniskās komandas izveidošana būs vieglākā no projekta īstenošanas daļām un izdosies atrast pietiekamu skaitu mammu, kas varētu daļu sava laika veltīt šaļļu radīšanai. Adīšana, tamborēšana, šūšana - tas, ko sievietes Latvijā vēl māk, piebilst Līva. Patlaban investēts tikai komandas brīvais laiks, naudas ieguldīšana vēl ir priekšā. Fions gan ir pārliecināts, ka viss izdosies, jo ar labām idejām tā vienmēr notiekot - tām pa pēdām seko kapitāls. Iespējams gan, ka paies laiks, kamēr ideja iedzīvosies, - arī ziedot.lv zīmols tapis pirms astoņiem gadiem, bet dominēt savā kategorijā sācis tikai pirms diviem, piebilst Andris.