Tas, kam es šodien esmu gatava, ir - startēt vēlēšanās. Pēc tam varēs lemt un skatīties. Tas atkarīgs no tā, kādi būs rezultāti, kā veiksies.
Bet principā jūs būtu gatava vadīt valdību arī turpmāk, ja rezultāts vēlēšanās būtu labvēlīgs?
Esmu gatava startēt vēlēšanās - tas ir viss, ko es šobrīd varu pateikt.
Sakiet, kādas būs jūsu valdības prioritātes, ņemot vērā, ka valdības laiks ir ierobežots?
Mums ir terminēta valdība - tas ir skaidrs. Deviņi mēneši līdz vēlēšanām. Un viens ir skaidrs - mums ir jāsaglabā tas, kas bija makroekonomikā un fiskālajā politikā. Nepaļauties atkal gribēšanai sākt tērēt. No otras puses, mums ir jādomā par cilvēkiem. Pensiju indeksācija ir valdības deklarācijā. Minimālā darba alga, par kuru mēs domājam. Uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte. Uzņēmējiem vajadzīgas arī investīcijas, ko paredz Eiropas fondi. Tātad pirmais uzdevums - līdz pusgadam noslēgt partnerības līgumu ar Eiropu, lai Latvijā būtu pieejami fondi. Būvniecības process. Saeima šobrīd ir pagarinājusi Būvniecības likuma stāšanos spēkā. Visi Ministru kabineta noteikumi saistībā ar to. Visa procesa izvērtēšana, ņemot vērā to, kas notika Zolitūdē. Darbu ir ļoti daudz, nezinu, vai man visi jāsauc, vai pietiks intervijā laika. Gatavošanās Eiropas prezidentūrai arī ir politiski un starptautiski svarīga. Izglītības sistēmas reformu turpināšana. Augstākajā izglītībā. Izglītības saturā vispār. Gāzes tirgus liberalizācija, ievērojot, protams, līgumus, kas tika noslēgti līdz 2017. gadam. Katram blokam ir savi noteikti uzdevumi. Piektdien es (intervija notika 24. janvārī - red.) parakstīju rezolūciju līdz 10. februārim ministriem iesniegt konkrētus uzdevumus par deklarācijas izpildi. Tad būs konkrēts plāns. Protams, deklarācija ir ambicioza, visus darbus nevarēs izpildīt līdz oktobrim. Bet ir daudzi darbi, kas ir pārejoši. Sākotnēji es biju domājusi, ka valdības deklarācijā ir jāliek daži darbi katrai ministrijai, ko mēs izpildīsim līdz oktobrim. Bet tad, kad politiķi sanāca kopā ar saviem piedāvājumiem, radās rinda darbu, kas varētu būt iesākti, bet nepabeigti, ko gribēja atzīmēt deklarācijā.
Jūsu darba pirmajās dienās izcēlās skandāls, par kuru jums varētu uzdot jautājumu kā bijušajai zemkopības ministrei. Pazīstamais Latvijas uzņēmums Rubeņi paziņoja, ka nevarēs turpināt darbu pēc 1. septembra tāpēc, ka nebūs spējīgs izpildīt spēkā stājušos ES benzpirēna normu.
Šī regula vai direktīva tika pieņemta 2011. gada augustā, pirms vispār es kļuvu ministre. Un es atceros, tajā laikā bija diskusijas par šprotēm. Tajā laikā ne mūsu pārtikas federācija, ne gaļas ražotāji neko neiebilda. Bija diskusija par šprotēm, un Zemkopības ministrija panāca, ka šprotēm, šim mūsu tradicionālajam Latvijas produktam, šīs normas ir adekvātas. Tātad šī norma tika pieņemta 2011. gadā, nosakot, ka tā stājas spēkā 2014. gada septembrī. Tagad, kad tas laiks ir pienācis, uzņēmēji ir sākuši domāt. Zemkopības ministrija ir lūgusi uzņēmējus izvērtēt, vai viņi var izpildīt šīs normas. Un, ja nevar, tad zemkopības ministram acīmredzot ir jāiet lūgt kāds pagarinājums vai kā citādi jāmēģina meklēt risinājumu.
Tātad atļauja gaļu kūpināt ar malku var tikt pagarināta, tomēr beigās tikt aizliegta?
Eiropa uzskata, ka zināmā mērā kūpinājumi nav veselīgi. Bet Latvijā tā ir tradīcija. Mēs gadsimtiem esam tos ēduši. Ja paskatās Eiropas Savienībā, es Briselē veikalā neredzu tādus kūpinājumus kā Latvijā. Tādu vienkārši nav.
Tātad jūs kā premjere arī aizstāvēsiet tādu pozīciju, ka šie kūpinājumi Latvijai ir vajadzīgi?
Tomēr ir jāskatās, cik lielas drīkst būt benzpirēna un citu kaitīgo vielu normas. Iespējams, mūsu kūpinājumi var arī pielāgoties šīm normām. Mēs tomēr nevaram pārtraukt ražot mūsu tradicionālos produktus, pie kuriem mēs esam pieraduši. Tomēr ir jāseko līdzi veselības jautājumam.
Vēl viens skaļš jautājums, kas no Valda Dombrovska ir pārceļojis uz jūsu valdības lemšanu, ir jautājums par KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atlaišanu, ko veicis Streļčenoka kungs.
Es piektdien tikos ar Streļčenoka kungu. Viņš man iesniedza visus papildu materiālus, veselu kaudzi. Es tos nodevu savai juristei, lai izvērtē. Viņam ir argumenti. Es tikšos arī ar Strīķes kundzi šonedēļ. Jāskatās, vai vispār starp viņiem ir iespējams kompromiss. Ja kompromiss nav iespējams, jādomā, kā atrisināt šo situāciju. Iespējams, cilvēki ir profesionāli, bet nespēj savā starpā saprasties. Šobrīd konflikts ir pietiekami nobriedis. Juristi izvērtēs to dokumentu kaudzi, un es pirmdien pateikšu viedokli par viņa argumentiem.
Uz kādu padomdevēju viedokli jūs paļausieties, izvērtējot Streļčenoka iesniegtos dokumentus?
Es iedevu šos dokumentus izvērtēt savai juristei Ilzei Skrodelei. Viņa izvērtēs. Un es gribu dzirdēt viņas viedokli.
Izskan jau viedokļi, ka KNAB vispār vajag likvidēt, sadalīt un iekļaut citās struktūrās. Ko jūs par to domājat?
Jā, protams, tādi viedokļi ir, bet es šobrīd neesmu gatava to vērtēt. Divas dienas es esmu amatā, un tagad pateikt, ka mēs kaut kur pievienosim «knābu»… Bet ir zināma konflikta situācijas sakne arī normatīvajos dokumentos, kas pamato šāda konflikta rašanos. Piemēram, operatīvās darbības daļa var nesniegt informāciju KNAB vadītājam. Tur jau ir ielikts konflikts. Šobrīd Valsts kanceleja gatavo izmaiņas regulējumā, kas varētu novērst arī šo pretrunu. Jo vadītājs paliek bez informācijas, un tur, protams, rodas nesaskaņas šajā lietā.
Valdības deklarācijā ir runāts arī par Zolitūdes traģēdiju. To izmeklē izmeklētāji, bet ko tieši valdība var darīt Zolitūdes lietas izmeklēšanā?
Esmu jau runājusi arī ar Kozlovska kungu, ka viņš tomēr skatīsies līdzi, lai izmeklēšanas termiņi būtu reāli un netiktu vilkts garumā šis process. Tas ir viens, kur valdība var sekot līdzi. Otrs ir būvniecības process. Tur acīmredzot ir bijušas problēmas - būvniecības procesa regulējumos. Tieši jaunais likums, jaunie Ministru kabineta noteikumi. Mani biroja vadītājs informēja, ka šobrīd ir ļoti liela sabiedrības interese par tāda vai cita veida komisijas atjaunošanu, kurai sabiedrība varētu uzticēties. Mēs runāsim par šīs Zolitūdes komisijas atjaunošanu vai veidošanu, bet man gribas saprast, kāds būs tās mērķis un ko tā var praktiski izdarīt. Izveidot komisiju, un pēc tam gudrot, kas notiks un ko darīs, - tas nav vajadzīgs. Tad mēs atkal izveidosim un pēc tam varbūt likvidēsim. Bet sabiedrība grib šo komisiju, jo sabiedrība ir bažīga, ka tiesībsargājošās iestādes var novilcināt vai kā citādi ietekmēt izmeklēšanu. Ar to es nesaku, ka es neticu. Es ticu tiesībsargājošajām iestādēm, izmeklētājiem, bet sabiedrībai jāgūst pārliecība.
Zināt, par ko vēl sabiedrība ir bažīga? Atceramies, reiz notika Talsu traģēdija, kad bērniem atļāva uzkāpt uz veca, norakstīta pacēlāja. Ir pagājis vairāk nekā piecpadsmit gadu, bet glābēji joprojām ir ar nožēlojamu tehniku, nespēj tās dēļ pienācīgi nodzēst prezidenta pili, Zolitūdē traģēdija - gandrīz vai jāaicina palīgā Krievijas tehnika. Algas iekšlietu sistēmā - nožēlojamas. Varbūt jums kā premjerei ir jāuzņemas atbildība arī par iekšlietu jomu, ja iekšlietu ministrs to pienācīgi nedara, tāpēc arī ir ieguvis «klusā ministra» nosaukumu?
Es gan neteiktu, ka viņš nenāk, viņš nāk ar algām. Tās algas patiešām ir mazas. Nu, tāpat kā Pārtikas un veterinārajā dienestā. Inspektors saņem trīssimt latu. Cilvēki strādā citur papildus. Un tad ir jautājums par darba kvalitāti. Mums ir ļoti jādomā. Es šobrīd uzskatu, ka valsts pārvaldes finansējumu kopumā, summāri nevar un nedrīkst palielināt. Bet ir jāskatās, vai tās lietas, kas tiek darītas, nav izdarāmas ar mazāk cilvēkiem. Samazinot vienā vietā, finansējumu var novirzīt citur.
Tas nozīmē, ka jūs uzskatāt, ka daļu valsts pārvaldes darbinieku vajag atlaist?
Iespējams, kādus atlaist. Es neesmu gatava palielināt valsts pārvaldes finansējumu budžetā, bet struktūras izmaiņas esmu gatava izvērtēt. Jo jūsu minēto institūciju darbiniekiem ir jāsaņem lielāks atalgojums. Tie ir visi policisti, ugunsdzēsēji, Pārtikas un veterinārā dienesta cilvēki. Visi, kuru strādāšanā vairākās darbavietās ir riska moments, jo noguruma dēļ viņi nevar pienācīgi pildīt savus tiešos pienākumus. Jā, algas ir mazas.
Kāpēc jūs iebildāt pret ekonomikas ministra Daniela Pavļuta darba turpināšanu savā valdībā?
Viens, protams, ir politiskā atbildība, kuru es pati personiski izjutu jau tad, kad notika šī traģēdija. To es nekur neesmu paudusi. Es tajās dienās izvērtēju pati savu darbu ministres amatā. Es prātā izgāju cauri visam - vai arī kā zemkopības ministre es neesmu atbildīga kādā procesā pie tā, kas tur notika. Es nesaskatīju savas nozares vainu tajā. Bet es uzskatu, ka nozares ministram ir jāuzņemas atbildība par procesiem, kas notiek viņa nozarē. Šoreiz to uzņēmās valdības vadītājs. Otrais, viņa atbildība par Būvniecības likumu. Ir arī citas lietas, ko es negribētu šobrīd teikt. Bet es noraidu jebkādu spekulāciju par dažādām «zaļajām enerģijām» vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nav iemesls.
Saka, jūs savukārt esat uzstājusi uz Andra Vilka palikšanu finanšu ministra amatā savā valdībā?
Jā. Es uzskatu, ka Vilka kungs ir labākais šajā amatā. Viņš saņēma balvu kā labākais Eiropas Savienības finanšu ministrs. Un tas būtu dīvaini nomainīt Vilka kungu savā amatā tad, kad ir ieviests eiro, tad, kad lielā krīze ir pārvarēta. Un pēc tam, kad visi darbi ir izdarīti, lūgt labāko Eiropas Savienības ministru atstāt posteni?! Tas man ir nesaprotami, un cilvēkiem tas būtu nesaprotami. Es ļoti cienu Vilka kungu.
Sakiet, vai jūs saskatāt savai valdībai riskus no koalīcijas partneru politisko prasību puses, teiksim, no Nacionālās apvienības īpašajām prasībām sakarā ar vēlēšanām?
Jā, tuvojas vēlēšanas. Nacionālajai apvienībai ir arī šis pielikums koalīcijas līgumam par nacionālajām prasībām. Nacionālā apvienība paturēja savas tiesības - un viņiem ir šādas tiesības - vēlēšanās uzturēt savus jautājumus, prasības. Tas ir atrunāts koalīcijas līgumā. Ja runājam par šodienu, es neesmu izjutusi nekādu spiedienu ne no vienas politiskās partijas. Protams, katrai politiskajai partijai ir ievilktas savas tādu vai citādu krāsu līnijas. Tāpēc arī vienošanās panākšana prasīja divas nedēļas. Ja jūs man gribētu uzdot jautājumu, vai kāds uz mani izdarīja spiedienu - kāds konkrēts cilvēks vai partija -, tā nebija, patiešām nebija.
Neviens neteica, kādus jums izvēlēties ministrus?
Protams, es pārrunāju šos jautājumus ar prezidenta kungu. Bet neviens neteica, ka tev jāņem šis vai tev jāņem cits. Mēs skaņojām ministrus ar politiskajām partijām. Aprunājās, kas man ir pieņemams, kas nav pieņemams. Protams, ja es būtu Laimdota Straujuma ar piecdesmit vienu balsi parlamentā…
Tad mums būtu valdība ar citiem ministriem?
Iespējams, kāds no ministriem būtu cits. Bet man nav piecdesmit vienas balss. Man ir koalīcija no četrām partijām, kuras balso, tāpēc kompromiss ir jāpanāk.
Sabiedrībā lielu diskusiju izsauc arī veselības ministres Ingrīdas Circenes iniciatīva veselības aprūpi saistīt ar nodokļu nomaksu. Kāds ir jūsu skatījums uz šo risinājumu?
Tas jau ir pieņemts. Valdība ir pieņēmusi šo koncepciju. Gada vidū tas tiks iestrādāts likumdošanā. Saeimā būs diskusija. Bet tā būs ārpus valdības diskusija. Konceptuāli var tam piekrist. Jautājums - kāda būs praktiskā realizācija, lai neciestu tādas iedzīvotāju grupas, kas objektīvi var nemaksāt šos nodokļus, bet tas ir konkrētā regulējuma temats.
Teiksim, sieva mājās audzina bērnus, bet vīrs pelna naudu Lielbritānijā, un Latvijā tātad nodokļus nemaksā ne viens, ne otrs. Vai tādā gadījumā šī sieviete paliek bez veselības aprūpes, jo viņa nemaksā nodokļus? Tādu gadījumu nebūs?
Man šķiet, ka tas dažādām grupām būs atrunāts, lai netiktu skartas bērnu, pensionāru intereses. Tas tika runāts valdībā, ka cilvēki, kas objektīvi nevar maksāt nodokļus, ka tādu grupu intereses netiks aizskartas. Ja tas netiks aizskarts, tad tas ir ieviešams. Ir valstis, kurās šāda sistēma strādā. Mums ir jāskatās, lai idejas, kuras ir labas, tiktu ieviestas nesakropļotas.
Jūs televīzijas raidījumā sacījāt, ka jums ir nacionāli konservatīvi uzskati. Sakiet, kā jūs definētu nacionāli konservatīvus uzskatus?
Ģimenes vērtības. Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana. Īpašuma tiesību neaizskaramība. Reliģiskie uzskati. Tas ir tas, kas ir pamatā konservatīvām idejām.
Vai tāpēc jūsu valdībā nav Ilzes Viņķeles?
O, nē, nē (smejas)! Valdību tagad veido četras, nevis trīs partijas. Tāpēc vajadzēja sarūmēties un katrai partijai ir mazāk ministru, īpaši Reformu partijai un Vienotībai.
Lielu diskusiju izsauca tā sauktās Viņķeles grāmatiņas, kurās maziem bērniem tiek mācīts par dzimumu lomu maiņu. Vienotībā, partijā, kurā jūs iestājāties, ir grupējumi, kurus nekādā ziņā nevar nosaukt par konservatīviem, jo uzskats par viendzimuma laulībām ir ļoti liberāls uzskats, vai ne tā?
Vienotība ir iekšēji dažāda partija. Man kopumā ir neitrāla attieksme pret citādi orientētiem cilvēkiem, bet mums Satversmē ir nostiprināts, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti. Un es atbalstu šo viedokli kā konservatīvi noskaņots cilvēks. Šīs grāmatiņas es neesmu šķirstījusi (smejas), tāpēc nevaru tās komentēt.
Saeimā bija ārpolitiskās debates. Daudz tiek runāts un arī spekulēts par tādu aspektu kā Krievijas «maigā vara». Vai jūs uzskatāt Krievijas «maigo varu» par lielu problēmu Latvijas iekšienē?
Ar Krieviju kā ar kaimiņu mums ir nepieciešamas konstruktīvas ekonomiskās attiecības. Zināmas Krievijas «maigās varas» izpausmes, iespējams, var manīt. Bet es esmu par draudzīgām kaimiņattiecībām ar Krieviju. Šobrīd mūs vairāk uztrauc Ukrainas notikumi. Tas, kas notiek Ukrainā. Es šodien runāju, man bija tikšanās ar vēstnieku. Tas ir satraucoši. Bet, ja runājam par ārpolitiku, šī valdība nemainīs Latvijas ārpolitikas kursu. Eiropas Savienība un NATO ir mūsu stratēģiskie partneri, kas mums ir definēti. Ceļš uz OECD (The Organisation for Economic Cooperation and Development - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija - red.). Ceļš uz šo ekonomikas organizāciju - tas ir ceļš, kurp mēs ejam. Un draudzīgas ekonomiskās un visu veidu attiecības ar mūsu kaimiņiem, pats par sevi saprotams, tas mums ir ļoti svarīgi.
Sakiet, Eiropas Savienība - tā mums ir ārpolitika vai iekšpolitika?
Tā ir iekšpolitika gan! (Smejas.) Bet ir atsevišķas valstis.
Tad mūsu Ārlietu ministrijai ar Eiropas Savienības jautājumiem nav jānodarbojas?
Bet ir atsevišķas valstis. Attiecības, teiksim, Latvija un Spānija. Vai Latvija un kāda cita valsts. Mēs tomēr neesam tikai viena valsts - Eiropas Savienība.
Bet ir šie jautājumi, kas saistīti ar mūsu pārtikas problēmām Eiropas Savienībā, - vai tas nav arī mūsu Ārlietu ministrijas jautājums? Vai te nav jāpieslēdzas vēstniekiem, diplomātijai?
Tieši tā, te ir jāpieslēdzas arī ārlietām. Mums ir bijušas draudzīgas pārrunas arī ar mūsu vistuvākajiem kaimiņiem tieši par pārtikas lietām, eksportu. Tas tā ir. Būdama zemkopības ministre, es reizēm vērsos arī pie ārlietu ministra. Saistībā ar Eiropas Savienības valstu - nenosaukšu valstis (smejas) - rīcību.
Sanāk, ka jūs Latvijas ārlietu ministru aicinājāt jaukties Eiropas Savienības iekšpolitikā?
Tomēr ir valsts, un ir otra valsts. Un ir valstu attiecības arī Eiropas Savienības iekšienē. Mēs tomēr uzskatām, ka eksports - tas ir arī uz Lietuvu vai Poliju, vai Vāciju, vai, vienalga, kuru citu Eiropas Savienības valsti.
Jūs atbalstāt federatīvu vai konfederatīvu Eiropas Savienības modeli?
Es neesmu gatava šodien domāt par federāciju. (Smejas.)