Aktieris šovbiznesā
«Es tur nesaskatu neko sliktu,» par savu darbu gan raidījumu vadīšanā, gan komercreklāmās saka H. Burkovskis, kurš redzams, piemēram, firmas Montāžnieks D reklāmā, kā arī komerciālas ievirzes raidījumā Ražots Latvijā. Raidījumus, kurus H. Burkovskis vada, viņš sauc par šovu: «Es esmu aktieris šovbiznesā!» Viņaprāt, arī Top 10, ko LNT pozicionē kā ziņu raidījumu, esot tikai šovs, kas esot līdzīgs Latvijas TV raidījumam Kas notiek Latvijā, kuru daudzi sauc par Domburšovu. H. Burkovskis vadīja arī Tautas deklarācijas nedēļu LNT, kurā tika izmantots kustības Par labu Latviju! logotips un piedalījās daudzi ar šo kustību tieši saistīti cilvēki. Tautas deklarācijas nedēļas diskusiju cikls neesot saistīts ar politisko aģitāciju. Vaicāts, kā tādā gadījumā šos raidījumus varētu saukt, viņš atbildēja: «Sauciet, kā gribat.» LNT ģenerāldirektora Andreja Ēķa viedokli Dienai pagaidām neizdevās uzzināt, bet ir saņemts solījums, ka tas tiks sniegts. «Diskutēt, vai LNT Top 10 ir vai nav analītisks ziņu raidījums, ir tikpat muļķīgi, kā nolikt istabas vidū galdu un spriest, vai tas ir galds,» uzskata Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs. Pat ja raidījumu vada kā šovu, to vērtē pēc satura, nevis formas, un saturs neapšaubāmi ir sabiedriski aktuāls.
H. Burkovskis apgalvo, ka nepiedalīsies politiskajā reklāmā, ko solījis arī Latvijas Radio vadībai - LR viņš vada raidījumu Kā labāk dzīvot?. Arī šo raidījumu var interpretēt dažādi - kā sabiedriski aktuālu vai nē. Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts šaubās: «Sabiedriski aktuālu problēmu raidījuma tēma ir tāda, kas interesē visu valsti vai vismaz ļoti lielu cilvēku daļu. Tāds, piemēram, ir raidījums Krustpunktā. Raidījums, ko vada Haralds, ir piesaistījis uzmanību, taču es neteiktu, ka, piemēram, kartupeļi un to lietošana uzturā, ir sabiedriski aktuāla tēma.» Latvijas Radio arhīvā atrodamā informācija liecina, ka raidījuma Kā labāk dzīvot? tematika tiešām lielākoties ir sadzīviska - kā sadzīvot ar odiem, ar ko atšķiras saldēta zivs no svaigas u. tml., taču ir arī temati, kurus var uzskatīt par sabiedriski aktuāliem, piemēram, kas ir valsts. Raidījumu daļēji finansē laikraksts Latvijas Avīze. Dz. Kolāts atzīst, ka neviennozīmīga varētu būt situācija, ja raidījumā tiktu pieminēts kāds produkts, kuru reklamējis H. Burkovskis.
Ir par daudz
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekle Dzintra Geka sola, ka jau šīsdienas sēdē rosinās atgriezties pie «Burkovska lietas». Viņa uzskata, ka H. Burkovskis pilnīgi noteikti vada sabiedriski aktuālu problēmu raidījumus un tas nav savienojams ar piedalīšanos komercreklāmās. «Taču ir cita problēma - mums zvana cilvēki un saka, ka Burkovska jau ir par daudz. Viņš ir gan radio, gan televīzijā, nupat vadīja Jāņu koncertu Valmierā. Cilvēkam vajadzētu pašam godprātīgi padomāt, vai visiem piedāvājumiem piekrist, jo var pienākt brīdis, kad neviens neko vairs nepiedāvās,» uzskata Dz. Geka.
Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) Ētikas komisija savas pastāvēšanas piecos mēnešos nav saņēmusi sūdzības, tāpēc arī nav vērtēti pārkāpumi, ka raidījumu vadītāji piedalās reklāmās. J. Juzefovičs atzīst, ka H. Burkovska gadījums ir spilgtākais, par citiem ziņu raidījumu vadītājiem vismaz pēdējā laikā nav ziņu, ka viņi pārkāptu likumu: «Burkovska gadījums krīt laukā no visiem rāmjiem, jo viņa komerciālās aktivitātes liek apšaubīt viņa žurnālista sniegumu un neitralitāti.»