Aptaujā piedalījās 1003 šāgada vidusskolas beidzēju 18-19 gadu vecumā. Tikai 14% no viņiem iespēju studēt budžeta grupā uzskata par nebūtisku mācību iestādes izvēlē. 26% jauniešu uzskata, ka studijām nepieciešamos līdzekļus varēs nodrošināt strādājot, bet 26% atzinuši, ka varēs mācīties tikai tad, ja iekļūs budžeta grupā. Trešais biežāk minētais studiju finansējuma avots ir vecāki (21%), bet studiju kredītu ņemt grasās tikai 19%. Mazāk populāri līdzekļu ieguves veidi ir aizņemšanās no draugiem vai paziņām un studiju apmaksa no darbvietas.
29% aptaujāto vidusskolēnu norādījuši, ka gada laikā studijās var atļauties ieguldīt ne vairāk kā 500 latu, savukārt 19% atklāj, ka vispār nevar atļauties maksāt par studijām. Alberta koledžas direktore Anna Saltikova prognozē, ka jauniešu ierobežotās maksātspējas dēļ vēl populārākas nekā līdz šim varētu kļūt koledžas līmeņa studijas, kas ir īsākas un lētākas, turklāt sniedz praktiski orientētu izglītību.
Aptauja gan noskaidrojusi, ka gandrīz trešā daļa 12.klases skolēnu joprojām nav izlēmuši, kādā izglītības iestādē mācīsies tālāk. Vairāk šādu neizlēmīgo ir starp puišiem. Savukārt, runājot par konkrētas specialitātes izvēli, jaunieši pamatā vadās pēc personīgās intereses par konkrēto profesiju un nozari (40%) un iespējas atrast labi atalgotu darbu pēc studijām (31%). Trešais svarīgākais faktors jauniešiem, īpaši puišiem, šķiet profesijas prestižs, un tikai nelielai daļai aptaujāto, izraugoties mācību programmu, nozīmīgs būs vecāku, citu ģimenes locekļu, draugu un paziņu viedoklis.