Dārgs prieks
Mūsdienās ar nožēlu nākas konstatēt, ka šādas pastaigas kļuvušas par tālu vēsturi, jo kopš 1972.gada neviens cilvēks nav viesojies uz Mēness. Izpētes darbs atstāts robotu pārziņā, jo tas izmaksā daudz lētāk nekā cilvēku sūtīšana kosmosā. Taču kosmonautikas entuziasti ir pārliecināti, ka cilvēcei nepieciešams izvirzīt jaunus mērķus, lai iedvesmotu jauno paaudzi un mudinātu jauniešus pievērsties zinātnei. Pašlaik tiek kaldināti plāni par cilvēku atgriešanos uz Mēness un tālākiem lidojumiem uz Marsu, bet projektu īstenošana ir apdraudēta lielo izmaksu dēļ.
ASV lēmumam nosūtīt cilvēkus uz Mēnesi bija galvenokārt ideoloģiska motivācija, jo amerikāņi negribēja atpalikt no komunistiskā PSRS režīma. PSRS jau bija izdevies nogādāt kosmosā pirmo satelītu un pirmo kosmonautu, tādēļ ASV vajadzēja izvirzīt vēl iespaidīgāku mērķi. 1961.gadā neilgi pēc Jurija Gagarina vēsturiskā lidojuma ASV prezidents Džons Kenedijs paziņoja, ka līdz desmitgades beigām amerikāņiem jānosūta cilvēks uz Mēnesi un jānodrošina viņa atgriešanās uz Zemes. Ar milzīgām pūlēm un finanšu resursiem šis mērķis tika sasniegts; laika posmā no 1969. līdz 1972.gadam uz Mēness pabija 12 amerikāņu astronauti. Taču pēc tam lielvalstu interese par Mēness iekarošanu apsīka, tādēļ gadu desmitiem neviens nerunāja par jaunu lidojumu uz Mēnesi.
Mēness kolonizācija
ASV interese par šo projektu atjaunojās pirms dažiem gadiem, kad toreizējais prezidents Džordžs V.Bušs apstiprināja plānu, saskaņā ar kuru ASV astronautiem līdz 2020.gadam jāatgriežas uz Mēness un jāgatavojas lidojumam uz Marsu. Šoreiz uz Mēness paredzētas ne tikai pastaigas un iežu paraugu vākšana, bet arī daudz vērienīgāki projekti, piemēram, pastāvīgas apmetnes izveidošana. Daļa speciālistu uzskata, ka cilvēkiem jāiemācās izdzīvot arī ārpus Zemes, lai cilvēce būtu gatava jebkādiem notikumu pavērsieniem.
«Cilvēces liktenī ierakstīts, ka mums jāstaigā pa citām planētām. Mēs to varam sasniegt, bet mums vajadzīgs labs plāns,» intervijā AFP stāsta B.Oldrins, kurš sapņo par Saules sistēmas kolonizāciju. Šādiem vērienīgiem projektiem būs nepieciešamas milzīgas investīcijas, bet pašreizējās krīzes apstākļos nav skaidrs, vai pietiks naudas, lai sāktu gatavošanos jauniem lidojumiem.
Mītu atspēkošana
Amerikāņi raizējas, ka ceļā uz Marsu viņus varētu apsteigt Ķīna vai Krievija, kas godkārīgi runā par jauniem Mēness un Marsa izpētes projektiem. «Es zinu, ka krievi grib aizsteigties mums priekšā un aizlidot uz Marsu. Tas nebūtu labi Amerikai,» uzskata B.Oldrins. No otras puses, šāda konkurence varētu nākt par labu cilvēcei, jo līdzīgi kā aukstā kara laikmetā lielvalstis spēkosies par jauniem sasniegumiem kosmosa izpētē.
Daži skeptiķi gan uzskata, ka idejas par atgriešanos uz Mēness ir tukšas runas, turklāt viņiem ir aizdomas, ka amerikāņi nekad nav bijuši uz Mēness. Sazvērestības teorijas, kas saistītas ar ASV «meliem» par lidojumu uz Mēnesi, ir izplatītas jau vairākus gadu desmitus. Pēc skeptiķu domām, tas viss bija ASV valdības sarīkota krāpšana. Mēness ainava esot filmēta uz Zemes, un 22 kilogrami Mēness iežu patiesībā esot atvesti no Antarktīdas.
Kosmonautikas eksperti uzsver, ka šādām aizdomām nav nekāda pamata, jo ir daudz pierādījumu ASV astronautu izkāpšanai uz Mēness. Viens no slavenākajiem mītiem ir saistīts ar ASV karoga «plīvošanu» uz Mēness, kur nemaz nav vēja. Speciālisti skaidro, ka fotogrāfijās redzamā «plīvošana» patiesībā ir karoga vibrācija, jo tas bija piestiprināts pie viegla stienīša un turpināja kustēties pēc saskarsmes ar kosmonautu.