Vienam vēl atmiņā sajukums pēc Saeimas vēlēšanām, kad to rezultāti un ievēlēto deputātu vārdi mainījās ik pa dienām, citam nav saprotams, kā tik lielam skaitam vēlētāju, kas izbrauca no valsts vēlēšanu dienā, nebija iespējams nobalsot.
Jānis Reirs (Vienotība) izteica šaubas arī par A. Cimdara politisko neitralitāti, atceroties referendumu par Aigara Kalvīša (TP) rosinātajiem drošības likumu grozījumiem, kuru publicēšanu apturēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. CVK tautas nobalsošanu izsludināja 2007. gada 7. jūlijā, kad valsti bija pārņēmis «kāzu bums» un kad beidzās V. Vīķes-Freibergas pilnvaras amatā. Likums ļāva referendumam izvēlēties arī 30. jūniju. CVK vadītājam politiķi pārmet vilcināšanos ieviest elektronisko balsošanu un vēlētāju reģistra izmantošanu Saeimas vēlēšanās. To jau izmanto vietējās un EP vēlēšanās, un tas atvieglotu arī balsošanu ārvalstīs, kas būtu iespējama bez pasu sūtīšanas. Tiesa, šo pasākumu īstenošana nav iespējama bez Saeimas atbalsta.
A. Cimdaram tomēr ir iespējas amatu saglabāt, jo Saeimā viņa pretinieki ir mazākumā. Līdz šim arī nav nosaukts neviens cits CVK priekšsēža kandidāts. Ir iespaids, ka politiķi vēl nav sameklējuši A. Cimdara pēcteci. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) atzina - no vienas puses, varētu būt diskusija, cik pilnvaru termiņu varētu strādāt šajā amatā, ja reiz tas bija viens no iebildumiem pret Jāņa Maizīša pretendēšanu uz ģenerālprokurora amatu trešo reizi. No otras puses, S. Āboltiņa atgādināja, ka A. Cimdars ir starptautiski augstu novērtēts. Viņu kā vēlēšanu organizatoru citās valstīs novērtē kā labu ekspertu. Kad Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pirmo reizi izteica šaubas, vai A. Cimdaram vajadzētu strādāt vēl vienu termiņu, vairāki viņa kolēģi to novērtēja kā kļūdu, jo CVK vadītājs «noteikti aizskries pie Lemberga un nodrošinās atbalstu». A. Cimdars apgalvo, ka ar Aivaru Lembergu, kuram ir liela ietekme Zaļo un Zemnieku savienībā, neesot ne ticies, ne runājies. Taču ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis patiešām A. Cimdara izredzes Dienai vērtēja pozitīvi: «Mēs viņu atbalstīsim.» Pagaidām vēl neviens nav paziņojis par gatavību A. Cimdaru izvirzīt atkārtoti.
Centrālo vēlēšanu komisiju Arnis Cimdars vada kopš 1997. gada decembra, kad viņu pirmo reizi šim amatam izvirzīja Demokrātiskā partija Saimnieks. Pēc 7. Saeimas vēlēšanām 1999. gada pavasarī A. Cimdars bija Tautas partijas kandidāts, 2003. gadā viņu nominēja Jaunā laika veidotā koalīcija, četrus gadus vēlāk - Tautas partijas vadītā koalīcija. CVK priekšsēdis, noliedzot jebkādu politisko saistību ar kādu partiju, negrib izteikties par savām izredzēm, atrunādamies, ka ir jāpabeidz iesāktie darbi - drīzumā klajā nāks grāmata, kurā apkopoti vēlēšanu rezultāti. Tās izdošana ir paredzēta likumā. Sajukumu pēc vēlēšanām, kad mainījās ievēlēto deputātu uzvārdi, viņš skaidro ar CVK izšķiršanos pašiem publiskot saņemtos provizoriskos vēlēšanu rezultātus, kuri vēl tika pārbaudīti. Iepriekš pēc vēlēšanām CVK informēja tikai par oficiālajiem rezultātiem, bet medijos tik un tā parādījās uzvārdi un minējumi, kurus žurnālisti pa dažādiem ceļiem bija uzzinājuši. A. Cimdars nav pārliecināts, vai elektroniskā balsošana nodrošinās pārliecību par godīgu vēlēšanu norisi, ja kādam par to radīsies šaubas. Taču viņš ir gandarīts par elektroniskās balsu skaitīšanas programmas ieviešanu, kas tika pārbaudīta Rojas un Mērsraga vēlēšanās. Tā ļāva ne tikai daudzkārt ātrāk apkopot rezultātus, bet arī mazina kļūdas iespējas. A. Cimdars piekrīt, ka daudziem cilvēkiem nav iespējas nobalsot, un atbalsta vēlētāju reģistra ieviešanu arī parlamenta vēlēšanās, taču tas ir Saeimas lēmums. Viņš arī pieļāva, ka tādā gadījumā iepriekšējo balsošanu varētu paredzēt ne tikai dažas dienas, bet atsevišķos iecirkņos pat vairākas nedēļas iepriekš, tas dotu iespēju nobalsot arī tiem, kas vēlēšanu dienā atstāj valsti.