Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Cīņa par struktūrfondiem turpinās

Ivars Godmanis, Eiropas Parlamenta deputāts

Kā esošā situācija var ietekmēt finansējumu Kohēzijas politikas aploksnei nākamajam daudzgadu finanšu periodam? Ir izskanējis, ka Latvija varētu zaudēt pat miljardu eiro - vai finanšu situācija ir tik bēdīga?

Lai arī budžeta pieaugums pēc EK piedāvājuma paredzēts 3,16%, Kohēzijas sadaļa tiks samazināta par 5,1%. Publiski tiek skaidrots, ka Kohēzijas daļai tiks pielikts klāt vēl arī Eiropas savienošanas mehānisms (CEF), kas ir 22 miljardi un izskatās, ka pieaugums būtu pat 6%, taču tas ir maldīgi, turklāt CEF vēl paņem 10 miljardus no Kohēzijas. Politiski mums kā Kohēzijas politikas izmantotājam tas ir slikts signāls, taču situācija ir tāda, kāda viņa ir, EK liek uzsvaru uz zinātni un attīstību, bet divās lielajās sfērās, struktūrfondos un lauksaimniecībā, palielinājums netiek paredzēts. Ja līdz šim Kohēzijas politikas naudas saņēmēji bija sadalīti četrās kategorijās - konverģences reģioni, kuros ieskaitāma arī Latvija, un attīstītie reģioni, kā arī divas starpstadijas, tad nākamajam finanšu periodam tiek piedāvāts dalījums nu jau tikai trīs reģionos. Mazāk attīstīto jeb konverģences reģionu skaits ir samazinājies, Latvija gan no tiem nav izkļuvusi, pirmajā brīdī bilde liekas spoža - šajos reģionos finansējums ir pat palielinājies, ja esošajā periodā tas ir 188 eiro uz cilvēku, tad nākamajā paredzēts jau 194,9 eiro, par gandrīz septiņiem eiro uz cilvēku vairāk. Taču priekam nav ne mazākā pamata - Latvijas gadījumā iepriekš labi aprēķinātā formula darbojas tikai līdz brīdim, kad EK ieslēdz tā dēvēto apgriešanu - Kohēzijas politikas griesti ir 2,5% no nacionālā iekšzemes kopprodukta (IK). Tas, protams, attiecas uz visām valstīm. Bet. Ir jāsaprot, ka tikai Latvija un Igaunija ir unikālā situācijā, kad visa valsts ir viens reģions. Ir lielās valstis Francija, Itālija - tām ir šie mazattīstītie reģioni, kam pienākas lielākas summas, ir pārejas reģioni, kur uz cilvēku paredzēti 76,99 eiro, un ir attīstītie reģioni, kur uz cilvēku Kohēzijas politika piešķir 24,7 eiro. Tādai Itālijai saskaita visu kopā, arī mazattīstītos reģionus, uz milzīgo valsts ekonomiku fona tā kopējā summa ir niecīga un pat netuvojas noteiktajiem griestiem. Taču visām Baltijas valstīm un arī Ungārijai konverģences īpatsvars ir tik liels, ka pēc šo griestu piemērošanas visas saņems būtiski mazāk. Latvijas gadījumā tas iepretī esošajam periodam būs samazinājums par 20% jeb, runājot absolūtos skaitļos, par gandrīz miljardu eiro mazāk. Turklāt ierobežojums konverģences reģioniem un valstīm, arī Latvijai, šajā finanšu periodā bija maigāks, 3,28 % no IK, ja tas tiktu saglabāts, mēs nākamajā periodā saņemtu pat par 2% vairāk. Esmu vairākkārt jautājis EK, kas ir mainījies, lai dažādos ierobežojumus aizstātu ar šo vienu, mums krietni neizdevīgāko, oficiālu atbildi saņēmis neesmu.

Kohēzijas politikas mērķis taču ir panākt ekonomikas izlīdzināšanos, bet šajā gadījumā tas nenotiek - nabadzīgākajām valstīm, turklāt ne jau nu visām, noņem vēl to, kas tām teorētiski pienāktos, kāpēc tā izveidojies? Un vai ir kādas iespējas to mainīt?

Oficiāli komisija vēl nav iesniegusi Kohēzijas regulas otro papildinājumu - kā aprēķina struktūrfondu maksājumu aploksni, taču realitātē valstu ministrijās tas jau ir, jo nevar gaidīt līdz pēdējam brīdim. Taču traģiski ir tas, ka šie nosacījumi nav iestrādāti likumā, līdz ar to neviens nevar nākt klajā ar priekšlikumiem - jo nevar ieteikt izmainīt vēl oficiāli neeksistējošu likuma papildinājumu. Mēs cīnāmies par labvēlīgāku risinājumu. Viens no tiem ir aicināt komisiju pacelt Kohēzijas aploksnes «griestus» - kaut vai līdz 2,75%, kas mums dotu vēl 390 miljonus klāt. Otrs ir valdības nostāja - ka tas nav godīgi. Mēs krīzē nobraucām visdziļāk, taču tikām no tās ārā, konsekventi konsolidējot valdības izdevumus, kas, protams, ietekmēja IK. Sanāk, ka, jo dziļāk mēs nokritām, jo vairāk tagad tiekam sodīti, lai arī pamazām rāpjamies ārā. Latvija tiek sodīta par to, ka pirms pieciem gadiem nobrauca dziļā krīzē, un tas ir pret Kohēzijas pamatprincipiem.

Situācija ir absurda līdz galējam. Vispirms pasaka, ka ir mazāk naudas, pēc tam nomaina reģionus, pēc tam pasaka, ka konverģences reģioni dabū par 20% mazāk, tad izrādās, ka to skaits ir samazinājies, tāpēc būs uz cilvēku vairāk, tad jūs nomierināties, tad ar šausmām secināt, ka jūs tajā reģionā dabūsiet mazāk, tad mēģināt noskaidrot, kāpēc, un tad ieraugāt, ka tas ir tāpēc, ka apgriež negodīgi. Sanāk, ka ar vienu roku mums it kā dod, bet ar otru nogriež, turklāt bez paskaidrojumiem.

Protams, ir ne tikai pirmais likuma papildinājums, kas skaidro aploksnes aprēķina formulu, un otrais, kas aploksni ierobežo. Ir trešais papildinājums, kurā tiek paredzēti papildu koriģēšanas mehānismi - Baltijas valstīm tur parādās 35 eiro uz cilvēku bez paskaidrojumiem, Īrijai pavisam kopā 240 miljoni, Spānijai divi miljardi. Tie ir politiskie lēmumi, kas tiks saskaņoti pašās beigās, un pagaidām tā ir tikai vāja cerība. Tāpēc mums ir jāiet cīņā, jārunā par to, ka arī Kohēzijas naudas dalīšanā pret Baltiju izturas netaisnīgi, un sevi jāaizstāv, pretējā gadījumā mūs nostādīs lomā, ka Latvija nespēj izpildīt saistības, naudu apguvusi slikti un tāpēc nemaz nav vairāk pelnījusi. Mūsu aizstāvībai jāuzsver arī tas, ka, neskatoties uz dziļo IK kritumu krīzes laikā, Latvija sekmīgi izpildīja un pabeidza starptautiskā aizdevuma programmu, turklāt krīzes laikā mazināja savu budžetu izdevumus, bet ne līdzfinansējumu struktūrfondiem.

Nav tā, ka mums speciāli nemaksā un negrib maksāt. Kohēzijas politikā ir neto maksātāji un saņēmēji, problēmas ir abās sētas pusēs, neto maksātāji grib izmantot visas iespējas, lai būtu mazāk jāmaksā, tāpēc ka viņiem pašiem ir problēmas ar budžetu. Cīņa turpinās!

Sagatavoja Džeina Tamuļēviča

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?