«Problēma ir tajā, ka zīmolu preču atdarinājumi šodien ir kvalitatīvāki un tiek piedāvāti par daudz adekvātākām cenām nekā oriģinālas preces ar slaveniem zīmoliem,» aģentūra citē Dž. Ma vārdus. Tiesa, uzreiz arī pieminot viedokli, ka miljardiera apgalvojumi varbūt ir patiesi atsevišķos gadījumos, tomēr parasti oriģināli tomēr ir kvalitatīvāki par viltojumiem.
Alibaba vadītājs atgādināja, ka Ziemeļamerikas un Eiropas kompānijas, Ķīnas lētā darbaspēka ieinteresētas, pēdējās desmitgadēs pārcēlušas uz Ķīnu neskaitāmas ražotnes, vienlaikus apmācot arī personālu. Rezultātā «Ķīnā izmanto tās pašas rūpnīcas un tos pašus materiālus», lai kopētu slavenu Rietumu zīmolu produkciju, uzskata miljardieris. Dž. Ma arī piebilda, ka «Rietumu oriģinālo produktu ražotājus pazudina nevis atdarinājumi, bet jauni biznesa modeļi».
Miljardieris gan uzreiz piebilda, ka viņa vadītā kompānija ir «pasaulē labākā» cīnītāja ar viltojumiem un pirātisku produkciju. Grupas ietvaros ar šo jautājumu nodarbojas divi tūkstoši cilvēku, no 2015. gada, sadarbojoties ar Ķīnas tiesībsargājošajām iestādēm, uzņēmums veicinājis ap 300 arestu un 46 viltojumu ražotņu slēgšanu, kas ļāvis konfiscēt izstrādājumus 125 miljonu ASV dolāru (112,69 miljonu eiro) vērtībā.
Tiesa, šī summa ir piliens jūrā, ņemot vērā faktu, ka iepriekšējā finanšu gadā, kas noslēdzās 31. martā, Alibaba Group visu uzņēmumu (Alibaba, Aliexpress, TaoBao, Tmall, Juhuasuan un vēl citu) kopējais apgrozījums pietuvojās 500 miljardiem ASV dolāru, kas ļāva kompānijai pēc šī rādītāja apsteigt ASV mazumtirdzniecības tīklu Wal-Mart un pamatoti pasludināt sevi par pasaules lielāko mazumtirgotāju. Kas attiecas tieši uz tirdzniecību internetā, grupa pēc gandrīz visiem rādītājiem apsteigusi abus lielākos konkurentus, Amazon un Ebay, kopā. Tiek lēsts, ka šogad tās platformās kaut reizi iepirksies 423 miljoni klientu, bet deklarētais mērķis ir divi miljardi klientu gadā līdz 2036. gadam.
Tāpat netika pieminēts fakts, ka Starptautiskā pretviltojumu koalīcija (International AntiCounterfeiting Coalition, IACC), viena no pasaules ietekmīgākajām nevalstiskajām organizācijām cīņā ar viltotām un pirātiskām precēm, šā gada maijā izslēdza Alibaba no savām rindām. Ķīnas giganta dalība IACC ilga tikai mēnesi, jo organizācija secināja, ka grupa nepietiekami apkaro viltojumu izplatību ar tās interneta platformu starpniecību, it īpaši Ķīnas iekšējā tirgū, kuru Alibaba vadība uzskata par savu galveno prioritāti, patlaban starptautisko ekspansiju citos tirgos atvirzot otrajā plānā.
Vilto amerikāņus
Saistībā ar Dž. Ma izteikumiem nevar nepieminēt Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) šopavasar publicēto ziņojumu Tirdzniecība ar viltotām un pirātiskām precēm: ekonomiskās ietekmes novērtējums, atbilstoši kura autoru aplēsēm imports pasaulē kopumā 2013. gadā sasniedza 461 miljardu dolāru (pie kopējā importa 17,9 triljoni dolāru). Ziņojumā norādīts, ka viltotās produkcijas daļa globālajā importā līdzinājās aptuveni 2,5% (pirms pieciem gadiem tā bija zemāka par 2%), turklāt Eiropā viltojumi veidoja 5,1% visa importa .
OECD uzskata, ka visbiežāk tiek viltotas ASV zīmolu preces, kā rezultātā 20% viltojumu apzīmogoti kā Made in USA. Attiecīgi arī ASV kompānijas ir galvenās cietējas no preču viltošanas. Tālāk seko Itālijas (15%), Francijas un Šveices (pa 12%), kā arī Vācijas un Japānas (pa 8%) zīmoli. Atbilstība šiem skaitļiem vērojama arī starp populārākajiem viltojumiem, kuru pirmajā četriniekā atrodas Nike (ASV) sporta preces, it īpaši apavi, Ray Ban (Itālija) brilles, Louis Vuitton (Francija) somas un Rolex (Šveice) pulksteņi. Absolūta līdere viltojumu ražošanas ziņā, protams, ir Ķīna, kur top 63,2% visu zīmolu preču atdarinājumu, turklāt otrajā vietā šajā sarakstā atrodas Honkonga ar 21,3%, bet trešo vietu šajā sarakstā ieņem Turcija ar pieticīgiem 3,3% vai viltotām precēm tikai 15,2 miljardu dolāru vērtībā, kuru lielāko daļu veido parfimērija un kosmētika.
Būtiski, ka arī OECD ziņojums lielā mērā apstiprina Dž. Ma izteikumus par viltoto preču aizvien pieaugošo kvalitāti. «Preču kopijas bieži tiek reklamētas kā replikas, kuras nepretendē uz oriģinalitāti, taču atbilst oriģinālā produkta kvalitātēm,» norādīts dokumentā. Kā piemērs minēti Rolex pulksteņi, par kuriem teikts, ka vairāk par 80% viltojumu tiek pārdots par cenu no pieciem līdz 500 dolāriem, taču tirgū sastopamas arī replikas par vairāk nekā astoņiem tūkstošiem dolāru, kuru izgatavošanai izmantoti dārgakmeņi un cēlmetāli.
Simpatizē viltojumiem
Uz viltoto preču iespaidīgajiem apmēriem norādīts arī vairākos autoritatīvās kompānijas Ernst&Young (EY) pētījumos. Atbilstoši EY aplēsēm kopējā viltoto un pirātisko preču vērtība 2015. gadā pasaulē kopumā varētu būt par 1,7 triljoniem ASV dolāru, lai gan vienlaikus tiek uzsvērts, ka patieso viltojumu apmēru iespējams noteikt tikai ļoti aptuveni, jo daudzi viltojumu ražotāji aprobežojas tikai ar darbību vietējos, galvenokārt attīstības valstu tirgos, baidoties piesaistīt savai darbībai starptautisko organizāciju un likumsargu uzmanību, kā rezultātā ekspertiem vienkārši trūkst informācijas.
EY norāda arī uz citu tendenci, kuru dēvē par satraucošu, - attīstīto valstu iedzīvotāji pret viltojumiem ne tikai izturas aizvien iecietīgāk, bet dažādu preču «kopiju» iegāde kļuvusi pat moderna, it īpaši gados jaunu eiropiešu vidū. Austrijā, Nīderlandē, Vācijā un Šveicē ap 40% respondentu vecumā līdz 40 gadiem atzinuši, ka viņi pēdējos trijos gados vismaz vienu reizi apzināti iegādājušies dārgu preču atdarinājumus. «Daži no aptaujātajiem pat lepojas, ka spējuši iegādāties kopijas par niecīgu cenu,» norāda kompānijas analītiķi.
Iemesls iecietībai pret viltotām zīmolu precēm meklējams ekonomiskajā situācijā, kuras dēļ daudzi pircēji vienkārši nevar atļauties dārgas lietas. Apvienojumā ar viltojumu aizvien augstāko kvalitāti, kā arī tirdzniecības internetā strauju attīstību, kas nosaka to, ka lielāko daļu sūtījumu fiziski nav iespējams pārbaudīt, preču viltošana, kuras apjomi pieaug gadu no gada, kļuvusi par nopietnu problēmu vadošajām Rietumu kompānijām. Tagad aktuāls ir jautājums, kā šī problēma tiek risināta - mainot biznesa modeli un samazinot cenas vai arī iedarbinot visus iespējamos mehānismus viltojumu un pirātisma apkarošanai, kas gan vairāk līdzinās cīņai ar vējdzirnavām.