Gatavi analizēt
«Iepriekš šķita, ka datus apkopo, bet īpaši neanalizē. Tagad uzņēmumos grib redzēt, par ko īsti katram darbiniekam maksā. Grib uzskaitīt datus kvalitatīvi, pārskatāmi, grib tos lietot, saņemt atskaites,» komentē Raitis Škutāns, kurš vada uzņēmumu IDK sistēmas, kas ierīko elektroniskos darba laika uzskaites risinājumus. Šādas sistēmas bija un joprojām ir izplatītākas ražošanas kompānijās, savukārt birojos to izmantošanā jūtams kas jauns. «Agrāk tā bija kā nodrošināšanās - ja nu kādas problēmas, tad arī apskatīsimies, kā tas darbinieks ir uzvedies. Savukārt tagad arī daudzos birojos grib saprast, kā notiek personāla plūsma, jo neviens vairs negrib maksāt kaut ko lieku,» teic R. Škutāns.
Viņš stāsta, ka starp IDK sistēmu pēdējā laika klientiem bijusi cūku ferma ar trim filiālēm Saldus novadā, kur vadība gribējusi izsekot darbinieku kustībai. Mazos kolektīvos lauksaimniecības uzņēmumos diezgan izplatīta ir kolēģu savstarpējā piesegšana, savukārt darba devējs ir ieinteresēts maksāt par reāli nostrādāto, R. Škutāns saka. Viņaprāt, cūku ferma gan nav gluži netipisks piemērs. Drīzāk par tādu var saukt, piemēram, Itālijas vēstniecību. «Tas ir neierasti valstiskām iestādēm un organizācijām, jo pierasts, ka tajās darba laikā strādājošie mēdz kārtot privātās lietas. Darba laika uzskaites sistēmas būtu labs veids, kā uzzināt, ko tieši valsts sektorā samazināt, piemēram, lai nav tā, ka grāmatvedība skaidro, ka tai ir milzīgi daudz darba, bet reāli strādā tikai piecas stundas dienā,» norāda R. Škutāns.
Intelektuāļiem - īsti nē
Konsultāciju uzņēmuma Eiropersonāls vadītāja un vecākā konsultante Arta Biruma tomēr uzsver, ka darba laika uzskaites sistēmas, tāpat arī, piemēram, auto maršruta kontroles sistēmas un sistēmas, kas ļauj uzraudzīt, kādas interneta lapās un cik ilgi darbinieks aplūko, īsti nav simtprocentīga brīnumnūjiņa, kas kāpina darbinieku apzinīgumu un produktivitāti. Darba laika uzskaites sistēmas piemērotākas ir uzņēmumiem, kuros ir vairāk fiziska darba darītāju, bet kompānijās, kur pamatā strādā intelektuāla darba veicēji, nebūs efektīvas, jo laika uzskaite tur negarantē rezultāta sasniegšanu.
«Vadītājiem patīk visu kontrolēt, un šīs sistēmas bieži tiek pārdotas ar šādu solījumu. Pirmajos mēnešos tas arī notiek, bet pēc kāda laika uzņēmumos parasti saprot, ka šī informācija ir tik apjomīga, ka kontrolei jāvelta pārāk daudz laika, tāpēc tas kļūst otršķirīgi. Taču kontroles efekts saglabājas, jo uzkrātos datus par darbinieku var apskatīt jebkurā brīdī,» stāsta A. Biruma. Kā otru skaidrojumu interesei par darba laika uzskaites sistēmām viņa min drošības apsvērumus. «Var izsekot, kādās telpās katrs un cikos pabijis. Tas palīdz, ja gadās kas ārkārtējs - zādzība, nepamatota trauksme. Tiek arī kontrolēts, lai darbinieki nelietotu uzņēmuma līdzekļus un darba vietu papildu ieņēmumu gūšanai, neatļautām haltūrām.»
Drīzāk atslēgas
Drošības argumentu kā galveno nosauc arī divi Dienas uzrunātie uzņēmumi. If Apdrošināšanā elektroniskie čipi kalpo tieši šādam nolūkam, bet pārliecināties par darbinieku (ne)esamību darbā var ar Microsoft Outlook kalendāriem, kuros katrs darbinieks veic pierakstus par saviem darba dienas plāniem, stāsta uzņēmuma Personāla daļas vadītāja Žanna Upeniece. Līdzīgi notiek arī Lattelecom - ID kartes un mikročipi tiek lietoti kā drošības atslēgas, bet pēc darbinieku papildu kontroles nav vajadzības, un informācija par viņu darba laikiem, slimošanu vai atvaļinājumiem tiek apkopota atbilstoši normatīvajiem aktiem - tradicionālo tabeļu veidā, elektroniskā formā, stāsta personāla vadības direktore Ingrīda Rone.
Var arī bez kontroles
Drošība un informācija, ko var analizēt, domājot par uzlabojumiem, - tie ir darba laika uzskaites sistēmu plusi, saka A. Biruma. «Piemēram, vienā no mazumtirdzniecības ķēdēm bija secināts, ka smēķētāji dienā strādā par stundu mazāk. Vadība tad var sākt domāt, kā motivēt cilvēkus atmest smēķēšanu vai samazināt smēķēšanai veltīto laiku. Interesanti novērojumi bija arī vēl kādā birojā: cilvēki, kas parasti kavē, turpina kavēt arī tad, ja vienojas, ka darbu sāks 15 minūšu vēlāk. Bet kopumā darbinieki mazāk kavē pēc avansa un algas saņemšanas.»
Būtiskākais mīnuss savukārt ir kontrole, kas demotivē darbiniekus, parādot, ka darba devējs neuzticas. Tas gan neattiecas uz gadījumiem, kad čips vai karte ir arī durvju atslēga, turklāt ļoti bieži to, ko un kā uzņēmums no iegūtajiem datiem analizē, darbinieki uzzina tikai krīzes situācijās un arī tad pie tā ātri pierod, teic A. Biruma. Viņa piebilst, ka daudzos uzņēmumos, kur darbs ir radošs vai intelektuāls, var strādāt arī citādi - nav svarīgi, cikos tu nāc un ej, bet gan - kā sasniedz rezultātu. «Manā birojā nav noteikta darba laika, svarīgi, lai darbs ir izdarīts. Man pašai tas ļoti patīk, jo palīdz sabalansēt darbu ar privāto dzīvi. Tajā pašā laikā jaunie darbinieki bieži uz to skatās ar neuzticību, jo liekas - ja nav darba laika, tad grūti sev novilkt robežu, kad darbs sākas un kad beidzas.»