Taču plašais vēriens un milzu investīcijas dara piesardzīgus ekspertus. «_Dalkia_ varbūt ir gatava salikt arī zelta caurules, bet par tām kādam būs jāsamaksā,» saka Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis un ir pārliecināts, ka norēķināsies tieši iedzīvotāji.
Gandrīz droši paredzams, ka vienošanās starp pusēm tiks slēgta, lai arī Konkurences padome uzsver, ka pašvaldībai partneris būtu jāizvēlas konkursa ceļā. Pagājušajā nedēļā savu piekrišanu darījumam jau deva domes Mājokļa un vides komiteja. Tās vadītājs un vienlaikus arī RS padomes priekšsēdis Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) Konkurences padomes iebildumus nekomentē un iesaka tos nosūtīt domei rakstiski: «Jebkura likuma prasība tiks ievērota.»
Grib justies komfortabli
Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) jau no pērnā gada rudens mēģina rast dažādus ceļus, lai pārņemtu kontroli RS. Sākotnēji pašvaldība prasīja valstij atdot tai piederošās uzņēmuma akcijas bez maksas, vēlāk - izteica gatavību tās nopirkt, taču Ekonomikas ministrija (EM) atteica.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) noraidījumu no valsts puses pamato ar neskaidrajiem domes argumentiem, kādēļ izmaiņas ir nepieciešamas: «Neesam ieguvuši atbildes, kā tikai to, ka viņi pārstāvot to iedzīvotāju intereses, kuri siltumu patērē.» Pēc A.Kampara domām, RS strādā labi un dalībnieku struktūra ir optimāla, jo galvenais siltuma piegādātājs - Latvenergo - pieder valstij.
Turpretim pilsētas vadība ir pārliecināta, ka uzņēmuma attīstību kavē tas, ka nevienam no akcionāriem nav vairākuma. Dome pat apsvēra iespēju pirkt Dalkia piederošos 2% akciju, taču tā priekšlikumu noraidīja un izteica savu piedāvājumu. Tas paredz, ka Dalkia un pašvaldība dibina kopuzņēmumu, kas tādējādi iegūst 51% RS akciju. Līdz ar to Francijā bāzētā kompānija būtu atbildīga par siltuma piegādātāja pārvaldīšanu un 100 miljonu lielās investīciju programmas izpildi.
Lai arī Dalkia vēlas vairākumu kopuzņēmuma daļu, V.Stepaņenko uzsver, ka pašvaldība grib saglabāt kontrolpaketi. «Tā ir mūsu pozīcija, tāpēc pašreiz viss ir atkarīgs no Dalkia labvēlības.»
Taču tai šāds scenārijs, šķiet, ir pieņemams. «Neiet runa tik daudz par procentiem. Ja mums prasa uzņemties atbildību par investīcijām, tad mums jābūt drošiem, ka vēlāk nebūs politiskās svārstības un nauda netiks apdraudēta. Ja varēs atrast citus risinājumus kā piemēram, vadības līgumus, lai mēs justos pietiekami komfortabli, vienošanos var panākt,» saka Dalkia Latvija vadītājs Guntars Kokorevičs. Viņš uzskata, ka piedāvātais risinājums ir ļoti izdevīgs domei un apmierinošs Dalkia. Labprātāk tā vēlētos uzņēmumu privatizēt, ko tā neveiksmīgi mēģināja izdarīt pirms vairākiem gadiem.
Būs jāiekļūst dzīvokļos
Akcionāru ietekmes maiņas iespaidā siltumenerģijas tarifs Rīgā nekāps, jo to nosaka nevis pats RS, bet gāzes cenas, sola G.Kokorevičs un apliecina, ka Dalkia ir gatava uzstādīt individuālos siltuma skaitītājus, kas tieši ļaus iedzīvotājiem samazināt siltuma rēķinus par 10-15%. Katra dzīvokļa iemītniekiem tiks dota iespēja pašiem regulēt radiatoru temperatūru un maksāt tikai par reāli patērēto apkures apjomu.
Dalkia ierosinājumu atbalsta Dzīvokļu īpašnieku savienības vadītāja Laimdota Šnīdere, norādot, ka «tas ir pirmais darbs, ar ko jāsāk». Taču vienlaikus viņa uzsver, ka sistēmas rekonstrukcija, termoregulatoru un patēriņa uzskaites mēraparātu uzstādīšana ir viens no grūtāk realizējamajiem energoefektivitātes pasākumiem, jo, veicot šos darbus, RS būs jāiekļūst dzīvoklī un jāvienojas ar patērētājiem.