Darbs prasa runāt krieviski

Kārlis ir nosūtījis e-pastu 10 darba vietām, vaicājot, vai ir kāda cerība iegūt darbu, arī nerunājot krieviski. Pieci uzņēmumi neatbild vispār, trijos uzņēmumos iesaka tomēr atsūtīt pieteikumu, savukārt galdnieka un grāmatveža vieta vienā no uzņēmumiem viņam iešot secen, jo tur bez krievu valodas zināšanām nevarēšot iztikt.

Kārlis gan nav reāla persona, bet Dienas radīts tēls, lai pārbaudītu, kādas iespējas iegūt darbu ir cilvēkam, kas neprot krievu valodu. Gan Dienas eksperiments, gan speciālistu teiktais apliecina - nezinot krievu valodu, darba tirgū konkurēt ir grūti.

Kurpju tīrītājiem grūti

Caurskatot interneta portālu vakanču piedāvājumu, redzams, ka vieglāk būtu nosaukt tās vakances, kurās krievu valodas zināšanas netiek prasītas, nekā tās, kurās krievu valodas prasme norādīta kā obligāta. Personāla atlases speciālisti norāda, ka tas ir klupšanas akmens virknei Latvijas iedzīvotāju. Viena no viņiem ir rīdziniece Viktorija, kura krievu valodu ir nedaudz apguvusi pēc kļūšanas par bezdarbnieci, trīs mēnešus apmeklējot krievu valodas kursus. Darba meklējumos bez krievu valodas zināšanām viņai klājoties ļoti grūti. Iespējas atrast darbu apkalpojošajā jomā, kur ikdienā jākontaktējas ar klientiem, faktiski neesot, un Viktorija arī nenoliedz, ka šādos amatos krievu valodas nepratējus «es, godīgi sakot, pati arī neņemtu darbā». Tomēr vakance, kas Viktorijai visspilgtāk iespiedusies prātā, esot kurpju tīrītājs viesnīcā, jo kandidātiem prasītas ne vien latviešu un krievu, bet vēl divu svešvalodu zināšanas.

Krievu valodas neprasme ir liels klupšanas akmens divām cilvēku grupām - trimdas latviešiem un jauniešiem, kas skolā sākuši mācīties jau pēc neatkarības atgūšanas, kad krievu valoda vairs nebija obligāts mācību priekšmets. Personāla atlases speciālisti norāda, ka problēmas ar krievu valodu esot cilvēkiem līdz trīsdesmit gadu vecumam. Viens no šādiem jauniešiem ir Kārlis Sīmanis, kas pašlaik strādā kādā izdevniecībā. Pirms trim gadiem, kad viņš meklēja darbu, krievu valodas neprasme viņam sagādāja problēmas, jo lielākā daļa vakanču «automātiski atkrita». Ja pašreizējā darba vietā Kārlim paretam piezvana kāds klients no Latvijas un runā krieviski, viņš pieklājīgi atbildot latviski. 95% gadījumu arī klients pārejot uz komunikāciju latviski, pārējie noliekot klausuli. Sazināties ar krieviem no Krievijas Kārlim palīdzot kolēģi, savukārt viņš citiem izpalīdzot ar savām franču valodas zināšanām. Savukārt Dāvids no Liepājas pirms trim gadiem neieguva telefonoperatora darbu nepietiekamu krievu valodas zināšanu dēļ. Skolā puisis, tāpat kā lielākā daļa klasesbiedru, izvēlējies vācu valodu, jo visi uzskatījuši, ka krievu valodu vienkāršas saziņas līmenī prot tāpat. Arī Dāvids krieviski runāt protot, taču darba intervijā atzīts, ka līmenis neesot pietiekams. Tagad puisis strādā apdrošināšanas kompānijā un atzīst - ja viņš nemaz neprastu krievu valodu, šo darbu darīt nevarētu. Lielākā daļa klientu esot krievvalodīgi.

Krievu valoda, tāpat kā citas svešvalodas, kļuva par izvēles priekšmetu uzreiz pēc neatkarības atgūšanas, norāda Valsts izglītības satura centrā. Tagad krievu valodu apgūst aptuveni 35% no visiem vispārizglītojošo skolu skolēniem, kuri mācās svešvalodas, un šī proporcija pēdējos gados ir bijusi nemainīga. Savukārt pieaudzis to bezdarbnieku skaits, kas vēlas apgūt krievu valodu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātajos kursos.

Esot iegājies

«Ļoti liela,» tik īsa ir CVO Recruitment&Simplica vecākās konsultantes Lienes Kubliņas atbilde uz jautājumu, cik liela ir krievu valodas loma darba tirgū. Lielākās problēmgrupas darba tirgū esot divas - jaunieši, kas neprot krievu valodu, un vecāka gadagājuma krievu tautības cilvēki, kuri savukārt neprot valsts valodu. Dienas uzrunātie personāla atlases speciālisti un uzņēmumu pārstāvji norāda, ka īpaši būtiskas gan latviešu, gan krievu un ļoti bieži arī angļu valodas zināšanas ir apkalpojošā jomā, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti. Darba pārrunās bieži vien potenciālo darbinieku krievu valodas zināšanas tiek pārbaudītas. Aptieku tīkla Euroaptieka valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe norāda, ka viņas uzņēmums to pagaidām nepārbauda, tomēr atzīst: «Jūs mani uzvedinājāt uz domu, ka varbūt to vajadzētu darīt.»

Taču krievu valodas zināšanas tiek prasītas arī virknē profesiju, kur tiešas saskares ar klientiem nav. Piemēram, putnu un dzīvnieku kontroles speciālistam lidostā Rīga tās prasa, jo šim amatam esot saistoša starptautiskās aviācijas organizācijas dokumentācija, kas esot arī krievu valodā, norāda lidostas pārstāve Sarmīte Bunka-Brilijonka. Tiesa, iepriekš Dienas eksperimentā, uzdodoties par potenciālu kandidātu uz šo amatu, kurš nezina krievu valodu, lidostas pārstāve aicināja tomēr atsūtīt pieteikumu. CV-Online personāla atlases speciāliste Evita Lapiņa norāda, ka nereti darba devējam krievu valodas nezināšana nešķiet izšķirošais faktors, lai nepieņemtu cilvēku darbā. Šāda situācija izveidojusies, jo daudzi prasībās pretendentiem norāda arī krievu valodas zināšanas tāpēc, ka tā esot iegājies.

Tomēr Diena pārliecinājās, ka ir vakances, kur krievu valodas nepratējus nepieņem. Dienai tika atteikta gan galdnieka, gan grāmatveža vieta, turklāt šefpavāru, juristu, parādu piedziņas aģentu, autoatslēdznieku meklējošie uzņēmumi pat neatbildēja. Kāpēc, piemēram, galdniekam būtu jāprot krievu valoda? Personāla atlases speciālisti atbild - visticamāk, tas neesot tāpēc, ka koka gabali būtu sākuši runāt krieviski, bet gan tāpēc, ka uzņēmuma iekšējās komunikācijas valoda ir krievu vai arī, piemēram, tā vadītājs runā tikai krieviski. Šādu uzņēmumu esot diezgan daudz. To apstiprina arī atteikums pretendēt uz grāmatveža vietu, ko saņēma Diena, jo atteikumā teikts, ka otrā intervija ar uzņēmuma vadību notiks tieši krievu valodā.

Valsts valodas centrs (VVC) laiku pa laikam saņem sūdzības par uzņēmumiem, kas pieprasa darbiniekiem krievu valodas zināšanas, lai arī bez tām darbā varētu iztikt, izriet no VVC Valodas kontroles nodaļas vadītāja Antona Kursīša teiktā. Tomēr centram neesot iespējas palīdzēt, jo likums uzņēmumiem to neliedz. Arī no Labklājības ministrijas preses pārstāves Marikas Kupčes teiktā izriet, ka Darba likums liedz diskrimināciju pēc tautības, taču ne pēc valodu prasmēm.