Tomēr demonstrācijās vai protestos piedalījušos cilvēku skaits var izrādīties politiski ļoti nozīmīgs. Piemēram, Francijā īsti strīdi par patieso demonstrantu skaitu sākās tieši 1995. gadā protestos pret premjerministra Alēna Žipē plāniem reformēt pensiju un sociālās drošības sistēmu. Tad demonstrantu skaitu sāka uztvert kā improvizēta referenduma balsis. Pats A. Žipē bija izteicies, ka atkāpsies, ja demonstrantu skaits ielās pārsniegs 3 miljonus.
Visbiežāk demonstrantu skaita aprēķināšanā tiek izmantotas skaitīšanas metodes - vai nu izskaitot kādas konkrētas vietas caurlaidību, ja cilvēki iet protesta gājienā pa konkrētu ielu, vai arī, ja demonstranti atrodas kādā laukumā, tad tas tiek sadalīts iedomātos kvadrātos, aprēķinot cilvēku skaitu vienā un pareizinot ar kopējo kvadrātu skaitu.
Precīzākais paņēmiens pagaidām izrādījusies protestētāju nofotografēšana no helikoptera un vienkārša galviņu saskaitīšana attēlā, kas sadalīts segmentos.