Prezidenta nostādne nav radikāla: viņaprāt, pietiktu, ja augstākie ierēdņi neieņemtu amatus politiskajās partijās. Taču derētu apsvērt, vai tomēr nebūtu jānosaka, ka, sasniedzot noteikta līmeņa ierēdņa (departamenta direktora, direktora vietnieka?) amatu, ierēdnis aptur dalību partijā. Tā savulaik izdarīja Guntis Ulmanis - pirmais atjaunotās neatkarīgās Latvijas Valsts prezidents.
Civildienesta pirmsākumos iecere bija pareiza - politisks ministrs vada politiski neitrālu ierēdņu darbu. Dzīve to koriģējusi un ne tajā labākajā virzienā. Ierēdniecība politizējusies.
Partiju sāncensība palaikam visai neglīti izlaužas uz āru: atcerēsimies vien neseno izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) publisko saķeršanos ar ministrijas valsts sekretāru Mareku Gruškevicu (TP).
Ierēdņu depolitizēšana nav vienas dienas darbs. Ja augsts ierēdnis pārstās būt partijas biedrs, tas vēl nenozīmē, ka zudīs personiskie kontakti. Taču viņu vairs nevarēs ietekmēt, apelējot pie partijas disciplīnas.