28 km turp un atpakaļ
Inese Sīle šobrīd strādā Viļānos - 28 kilometrus no Rēzeknes, katru dienu braucot mājās pie ģimenes. Tieši ceļa izdevumiem sanāk atvēlēt NVA sniegto atbalstu. Tuvāk mājām darbu nav izdevies atrast. Trīs mēnešus sieviete intensīvi sūtījusi pieteikumus uz vairākām vakancēm, taču nav saņēmusi atbildi. Riskējusi un meklējusi iespējas arī Viļānos, jo no iepriekšējās darba pieredzes - tirdzniecības pārstāve Latgales reģionā - blakus novadu jau iepazinusi. Tagad viņa strādā SIA Acoustic Power Lab par biroja administratori. Ja atbalsta nebūtu bijis, Inese rēķinātu, vai darbs tālāk no mājām atmaksājas, tomēr pieļauj, ka tāpat dotos strādāt, jo bez darba ir grūti. Šonedēļ gan būs pagājuši noteiktie četri mēneši, kad saņemta kompensācija par ceļa izdevumiem, bet ar darba devēju panākta vienošanās - būs darbi, ko Inese varēs darīt no mājām, uz Viļāniem nemaz nebraucot.
Uz Viļāniem no Rēzeknes dodas strādāt arī Olga Višņakova, taču mobilitātes atbalstu jau kādu laiku nesaņem - programmā bija iesaistīta gada sākumā. Pēc tam, kad gadu nav varējusi atrast darbu Rēzeknē, tas izdevies Latgales ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijā, kur viņu labprāt pieņēmuši par grāmatvedi. Olgai šobrīd ir vairāk nekā 50 gadu, grāmatvedība visu laiku bijusi viņas joma, tāpēc ir pārsteigums, ka savā pilsētā iespēju nav bijis. Viņa saka, ka ir tajā vecumā, kad sevi var veltīt darbam, bērni ir izauguši, var uzņemties lielāku atbildību. Tāpēc arī pēc četriem mēnešiem, kad NVA atbalsts beidzies, Olga pat nav apsvērusi iespēju darba attiecības pārtraukt. Viņa neslēpj, ka 400 eiro četriem mēnešiem Rēzeknes pusē ir liela nauda, bet arī tagad var tikt galā, jo šajā laikā jau ir iestrādājusies, turklāt palīdz dzīvesbiedrs, bez kura būtu grūtāk. Strādāt gan noteikti grib, jo darbs patīk.
Lai reģionos būtu cilvēki
Jūlija sākumā NVA uzskaitē bija 78 164, bet jūlija beigās - 77 425 bezdarbnieki, līdz ar to reģistrētā bezdarba līmenis valstī jūlija beigās bija 8,3%. Zemākais Rīgas reģionā - 5,3%, bet augstākais Latgales reģionā - 17,8%. Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis jūlijā bija 10,3%, bet Vidzemē - 8,7% un Zemgalē - 7,7%. Vienlaikus jūlija beigās NVA datubāzē bija reģistrētas 6727 brīvas darba vietas.
Lai gan Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis ir tikai 5,1% un liela daļa brīvo darba vietu ir tieši tur, NVA atbalsts ir vērsts uz reģionālo mobilitāti. Kā Dienai skaidro NVA Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Tatjana Juškāne, tas ir veids, kā cilvēkiem darbu atrast tepat Latvijā un nedoties uz ārzemēm, savukārt tie, kuri vēlas iespējas atrast Rīgā, to visbiežāk izdara paši. Jārod iespēja, lai cilvēki paliktu arī reģionos.
Kopš 2013. gada, kad programma sākta, atbalstu izmantojuši 634 cilvēki, no kuriem šogad - 84 personas. Sasniegtais rezultāts vērtējams divējādi - gan daudz, gan maz. T. Juškāne skaidro, ka, skatoties uz kopējo iedzīvotāju un bezdarbnieku skaitu, šis skaits nav liels, bet no otras puses tā ir specifiska programma un cilvēki, kuriem nepieciešams atbalsts, to saņem. Programma paredz, ka attālāk no dzīvesvietas nodarbinātām personām darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Visvairāk šī iespēja izmantota pērn - atbalsts sniegts 215 cilvēkiem, bet šogad plānots iesaistīt 260 personas. Speciāliste pieļauj, ka, iespējams, visus cilvēkus sasniegt neizdosies, bet, zinot to cilvēku daudzumu, kas ir reģionos, un faktu, ka Rīga ir izslēgta kā variants, rezultāts prognozējams labs. Šogad, piemēram, no Rēzeknes vien uz citu vietu strādāt devušies 13 cilvēki. Pagaidām gan nav apkopota statistika, uz kurieni cilvēki dodas strādāt, bet profesiju klāsts esot visdažādākais. Tāpat nav datu par to, cik ilgi persona bijusi bez darba un kāds ir tās vecums - tas šajā gadījumā neesot svarīgi.
Nākotnē izmaiņas
Runājot par to, vai nākotnē nepieciešams kaut ko mainīt, T. Juškāne atbild apstiprinoši - patlaban ir pārāk liels administratīvais slogs un pašam cilvēkam ir diezgan sarežģīts process, lai ceļa vai īres izdevumus NVA kompensētu, taču to, ko plānots mainīt, speciāliste šobrīd nevēlas atklāt. Savukārt maksimālo summu 400 eiro, ko cilvēks četrus mēnešus var saņemt, mainīt nav plānots. Tas nav domāts, lai pilnībā segtu visus izdevumus, bet gan kā atbalsts, lai iestrādātos un iedzīvotos jaunajā vietā. Arī četru mēnešu laikposms esot pietiekams. T. Juškāne neslēpj, ka ir cilvēki, kas nemaz nevēlas strādāt, bet grib saņemt atbalstam domāto naudu, liekot darba devējiem šaubīties, vai vispār ir iespējams atrast labus darbiniekus, bet vairums tiešām mērķtiecīgi grib atrast darbu un strādāt.
Prognozējot situāciju uz priekšu, viena no mērķgrupām, kas vairāk šo iespēju varētu izmantot, ir pedagogi, kuri izglītības reformas dēļ varētu zaudēt darbu. Jau šobrīd skolotāji mobilitātes programmā piedalās, dodoties strādāt uz citu pilsētu skolām.