Galīgajam lasījumam Saeimā sparīgi tiek virzīti Imigrācijas likuma grozījumi, kas paredz pietiekami būtiskas izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā - pietiks ar 25 tūkstošus latu lielu ieguldījumu Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā vai vidusmēra nekustamā īpašuma iegādi, lai tiesības uz piecus gadus derīgu termiņuzturēšanās atļauju būtu rokā!
Vienotā dziesmā par šādu Imigrācijas likuma grozījumu potenciāli pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību jau pirms kāda laika vienojās Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP). Nu tiem savu svētību devusi arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Jaunā laika deputāts Madars Lasmanis nesen gan lēsa, ka, ja reiz SIA dibināšanai nepieciešamais pamatkapitāls tiks samazināts no pašreizējiem 2000 latiem līdz vienam latam, tad nosacījums, ka, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā jāiegulda vismaz 25 tūkstoši, padarīšot šīs uzturēšanās atļaujas kaut nedaudz «dārgākas». Savā ziņā taisnība, bet jāņem vērā, ka 25 tūkstošu latu lielas investīcijas piecu jaunu darbvietu radīšanā agrāk nevienam nebūtu devušas tiesības pretendēt uz liela investora godu. Likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» pat bija noteikts, ka par lieliem investīciju projektiem tiek uzskatīti tādi, kuru īstenošanā noteiktā laika posmā tiek ieguldīti 10 miljoni latu. Nu šī latiņa «devalvēta» līdz 25 tūkstošiem.
Taču ne jau panākt, lai trešo valstu pilsoņi aktīvi investētu jaunu, nelielu SIA dibināšanā Latvijā, vēlas Imigrācijas likuma lolotāji. A.Šlesers jau pirms pāris mēnešiem raidījumā Kas notiek Latvijā? solīja, ka pietiks ar termiņuzturēšanās atļauju sistēmas liberalizāciju, lai pamirušajā nekustamo īpašumu tirgū iepūstu dzīvinošu dvašu. Un Imigrācijas likuma grozījumi tieši to arī paredz - noteikt, ka, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, pietiek iegādāties 100 tūkstošus latu vērtu nekustamo īpašumu Rīgā, Pierīgas reģionā vai kādā no valsts nozīmes pilsētām. Arī trūcīgākiem uzturēšanās atļauju kārotājiem šāda iespēja netiks liegta - viņi varēs pirkt 50 000 latu vērtu nekustamo īpašumu kaut kur citur Latvijā. Piemēram, kādā no piejūras ciematiem.
100 tūkstoši vai 50 tūkstoši latu pirmajā acu uzmetienā šķiet liela summa, taču, ieskatoties sludinājumos, kas publicēti dažādās interneta vietnēs, nākas secināt, ka pēc Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanas lielā investora statusam šā likuma izpratnē mierīgi varētu kvalificēties tie trešo valstu pilsoņi, kam izdevies «sagrabināt» naudu trīs vai četru istabu dzīvoklim jaunajā projektā Rīgā vai mājai, piemēram, Lapmežciemā.
Nevar noliegt, ka nekustamā īpašuma tirgu jaunie Imigrācijas likuma grozījumi patiešām varētu nedaudz atdzīvināt. 100 000 vai pat tikai 50 000 latu daudziem tā dēvēto trešo valstu pilsoņiem varētu šķist pietiekami zema samaksa par iespēju iegūt ne tikai dzīvokli vai māju, bet arī atļauju, kas dod tiesības piecus gadus uzturēties ES dalībvalstī, kas ir arī Šengenas līguma dalībvalsts.
Šādā veidā lobējot nekustamā īpašuma nozari, novārtā tiek atstāts jautājums par to, vai tiešām galvenais, kas šobrīd nepieciešams Latvijas ekonomikai, ir ieguldījumi nekustamajos īpašumos. Pašreizējās aktivitātes saistībā ar Imigrācijas likumu galvenokārt vedina tieši uz pārdomām par to, kur gan palikusi viena no visbiežāk piesauktajām krīzes mācībām, proti, ka likt akcentu uz nekustamā īpašuma un celtniecības nozarēm ir gaužām riskanti? Kur gan palikušas tēzes par nepieciešamību Latvijā attīstīt inovatīvu ražošanu, kas radītu augstu pievienoto vērtību?
Imigrācijas likuma grozījumi, par kuru pieņemšanu galīgajā lasījumā nākamnedēļ būs jālemj Saeimai, nebūt neliecina par apņemšanos atvest uz Latviju investorus, kas ieguldītu miljonus latu jaunu ražotņu būvniecībā. Savulaik tieši nekustamā īpašuma attīstītāju aktivitātes namu iekšpagalmu apbūvēšanā jēdzienam «investors» jau piešķīra negatīvu noskaņu. Tagad, kad attieksme pret vārdiem «investīcijas» un «investors» pamazām sāka mainīties, atsevišķi nekustamo īpašumu nozares lobētāji ir apņēmušies spert soli pretējā virzienā.