Analogo televīziju skatās ap 220 000 mājsaimniecību, kas ir 27% no Latvijas mājsaimniecību kopējā skaita. Savukārt aptuveni 410 000 mājsaimniecību skatās kabeļtelevīziju, bet 150 000 mājsaimniecību izmanto satelītuztvērējus. Iepriekš Lattelecom pārstāvji pieļāva, ka varētu sponsorēt dekoderus mazturīgajiem, ja tiktu garantēts ilgāks frekvenču lietošanas tiesību termiņš, kas šobrīd ir līdz 2013.gadam. Spēkā esošie normatīvie akti neļauj pilnībā subsidēt dekoderus kādai sabiedrības grupai, norādīja Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča: «Mēs jau šobrīd esam nodrošinājuši maksimāli draudzīgu dekoderu cenu - 39 latus, kā arī iespēju tos īrēt par 1,98 latiem mēnesī.» Lattelecom ir gatavs ar atbildīgajām institūcijām atkal meklēt modeļus, kā risināt šo jautājumu, taču negarantē dekoderu dalīšanu bez maksas.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene atzina, ka 650 tūkstoši latu gadā ir mazāka maksa nekā miljons latu, ko TV kompānijas maksāja par analogo apraidi, taču Igaunijā un Lietuvā digitālās TV izmaksas ir aptuveni 200-250 tūkstoši latu katram kanālam. Turklāt reģionālās televīzijas nespēs samaksāt par programmu retranslāciju. Ja LNT un TV3 15.decembrī paziņos, ka raidīs tikai maksas kanālos, bezmaksas paketē paliktu tikai LTV1 un LTV7. Lattelecom jau iepriekš informēja, ka interesi par iekļaušanu bezmaksas paketē izrādījis filmu kanāls TV24, savukārt presē izskanējuši minējumi, ka bezmaksas paketē vēlētos iekļauties arī Pirmais Baltijas kanāls (PBK), kas raida Krievijā veidotus raidījumus. PBK pašlaik nevar iegūt nacionālā telekanāla licenci, jo 51% raidījumu jābūt veidotam ES valstīs vai sadarbībā ar tām.