Latviešu dizains? Holgers Elers nav optimistisks un dēvē to par uzpūstu ilūziju. «Man ir paveicies, jo, studējot LMA, nodaļas vadītājs bija Gunārs Glūdiņš, viens no spilgtākajiem dizaineriem padomju laikā. Viņš strādāja Sarkanajā zvaigznē un arī VEF,» Elers stāsta un piebilst, «viņa zināšanas un pieredze man kā studentam bija interesanta. Diemžēl teorijas saikne ar realitāti jau tad bija pārtrūkusi. Tas bija 90. gadu sākums. Divdesmit gadi ir pagājuši, un pieprasījums pēc tā, ko mēs darām, diemžēl ir minimāls.»
Vai studenti tiek sagatavoti neeksistējošam darba tirgum? «Darba tirgus ir ļoti mazs, jo ražotāju pieprasījums pēc dizaina ir ļoti mazs,» paskaidro Elers. Par spīti mazajam pieprasījumam, LMA Funkcionālā dizaina katedra cenšas veidot labu sadarbību ar ražotājiem, kuriem tas interesē. Elers uzteic, piemēram, Pēteri Treici no PAA vannu fabrikas: «Viņš ir viens no tiem, kam tas nepieciešams, viņš mūsu skolā redz intelektuālo potenciālu.» Tāpat katedras vadītājs piemin Juri Griķi no Nakts mēbelēm. «Griķis sākumā bija ļoti kategorisks, bet beigās rezultātu panācām,» apmierināts stāsta Elers. «Mūsu studente tagad pie viņa projektē mēbeles.» Elers šo ražotāju pārliecināšanu sauc par skaidrojošo darbu.
Dizainera darbs ir kolektīvs darbs, kurā iesaistīti daudzi cilvēki - inženieri, tehnologi, mārketings. Dizainers, kā norāda Elers, nevar pārzināt visu, taču viņam jābūt gatavam šo informāciju iegūt un lietot darbā. Vienīgais, kā to iegūt, ir aizbraukt uz fabriku un iepazīties ar tehnoloģiskajām iespējām. LMA sadarbojas ar citām augstskolām - Rīgas Tehnisko universitāti, Banku augstskolu, Rīgas Ekonomikas augstskolu, jo tur mācās speciālisti, kuriem ir vajadzīgi dizaineri. «Katram ir sava atbildība un kompetence, un beigu beigās tas kopā veido labu produktu. Tā mēs arī cenšamies strādāt,» norāda Elers. Pērn katedras maģistru darbu izstrādē tika radīti četri jauni produkti, kas jau ir ceļā uz ražošanu. Elers uzskata, ka dizains Latvijā ir jāstimulē ar valsts politiku. «Jābūt profesionālai organizācijai, kas koordinē tās lietas, ir daudz gudru cilvēku - ražotāji, inženieri, zinātnieki, bet viņi nezina cits par citu. Paskatieties uz Skandināvijas pieredzi - ja esi uzbūvējis kādu sabiedrisku ēku, tad priekšroka tās iekārtošanā tiek dota vietējiem ražotājiem. Pat konkursa nolikums izveidots tā, ka vispirms ir jāņem vietējie.»
Rihards Funts, viens no dizaina darbnīcas Rijada dibinātājiem, ir optimistiskāks. Savu darbības sfēru viņš dēvē «par produktu, konceptuālo un sociālo dizainu». «Mēs arī paši radām savus dizaina produktus, nevis īdam, ka nav ražotāju. Ja kas ir finansiāli izdevīgs, tad sakārtojam ražošanu un mēģinām bīdīt tirgū,» stāsta Funts. Viņš nepiekrīt tiem, kas ir sarūgtināti, ka ražotājs neskatās dizaineru virzienā. «Lai radītu jaunu produktu, vēlmei jānāk |«no iekšienes». Nodoties pasūtījumam ir kas cits. Tev nav jādomā par to, kur likt to lietu.» Viņaprāt, ir absurdi gaidīt no ražotājiem, ka viņi investēs jaunos produktos, jo tas prasa ieguldījumus. «Valstij ekonomiski izdevīgāk, ka ražo, teiksim, beņķus priekš mersedesa. Mums ir pārāk lielas ambīcijas būt radītājiem nekā, teiksim, frančiem un skandināviem. Tas arī daudz grūtāk,» viņš norāda, patlaban situācija nav bezcerīga, jo ir jauni uzņēmēji, kas piesaista dizainerus. «Tas pat nav ražotājs, tas ir uzņēmējs, kas attīsta produktu. Ražotājs saņem gatavu rasējumu un neatrisinās dizainera nodarbinātības jautājumu,» precizē Funts. «Ir uzņēmumi, kas grib jaunus produktus, nevis pavirši interesējoties vien par krāsu, bet piedomājot pie koncepcijas». Rijada aktīvi braukā pa starptautiskajām dizaina izstādēm, kur piedāvā iepazīties ar saviem produktiem. «Uz pārdošanu ir mērķtiecīgi jāstrādā,» norāda jaunais dizaineris.