Iedomājieties, ka siltā pavasara vakarā ejat no kino uz metro. Pēkšņi jūsu priekšā iznirst divi vīri. Viens iesit jums pa galvu, bet otrs tikmēr pārmeklē jūsu kabatas. Viņi aizbēg, bet jūs steberējat tālāk pa ielu, saprotot, ka tikko jums atņemts mobilais tālrunis un maks. Pāris sekundēs jauks vakars ir pārvērties par murgu.
Diemžēl šādi gadījumi Eiropā notiek katru dienu. Katru gadu vairāk nekā 75 miljoni cilvēku jeb aptuveni 15% no Eiropas Savienības iedzīvotājiem kļūst par smagu noziegumu upuriem.
Pašlaik palīdzība un aizsardzība noziegumu upuriem dažādās Eiropas Savienības valstīs ļoti atšķiras. Dažiem cilvēkiem, kuri cietuši vardarbīgā noziegumā, liecinot tiesā pret uzbrucēju, nav iespēju tikties ar padomdevēju vai izmantot tulka pakalpojumus, ja noziegums izdarīts citā valstī. Pie kā upuriem vērsties, lai saņemtu atbalstu, aizsardzību vai palīdzību, orientējoties tiesu sistēmā? Kādas ir upuru tiesības katrā valstī?
Eiropas Komisijai ir atbilde - Eiropas Savienības mēroga minimālie standarti, lai upuri apzinātos, ka saņems palīdzību un atbalstu, ja cietīs ceļu satiksmes negadījumā, dodoties ar mašīnu uz Francijas dienvidiem, vai tiks aplaupīti Barselonā, Liverpūlē vai Hamburgā. Šodien ierosinātie jaunie pasākumi izveidos vienādu aizsardzības līmeni visā Eiropas Savienībā, lai palīdzētu noziegumu upuriem atgūties un izmantot savas tiesības.
Lai kāds būtu iemesls, kādēļ kāds kļuvis par upuri, - aplaupīšana, zādzība, ielaušanās dzīvoklī, vardarbīgs uzbrukums, izvarošana, uzmākšanās vai psiholoģiska aizskaršana, noziegums, kura pamatā ir naids vai aizspriedumi, terora akts vai cilvēku tirdzniecība -, visiem ir vienādas pamatvajadzības.
Pret noziegumu upuriem jāizturas ar cieņu un iejūtību. Viņiem jānodrošina ārsta, psihologa, jurista palīdzība un jāsniedz praktisks atbalsts. Upuriem jābūt spējīgiem liecināt tiesā, nebaidoties, ka uzbrucējs viņus varētu kaut kā iespaidot.
Kas notiek, ja sievietei kāds seko un viņa saņem aizsardzības rīkojumu? Vai šis rīkojums būs spēkā citā Eiropas Savienības valstī? Komisija nodrošinās, lai šo rīkojumu atzītu arī citās ES valstīs, panākot, ka upuris joprojām būs aizsargāts arī tad, ja šķērsos robežu.
Noziegumu upuri vēlas, lai uzvarētu taisnība. Bieži vien viņiem vajag pabeigt šo lietu, lai varētu dzīvot tālāk. Tāpēc viņi jāinformē par tiesas datumu, viņiem jāsaņem atmaksa par ceļa izdevumiem un tulku un tulkotāju palīdzība lietas izskatīšanas laikā.
Eiropas Savienības vēsture liecina, ka kopīgiem spēkiem varam daudz ko mainīt pilsoņu dzīvē. Šoreiz pievēršam uzmanību upuriem, lai nodrošinātu, ka viņi saņems vajadzīgo atbalstu, pelnīto cieņu un tiesības, kuras viņiem pienākas. To panākot, stiprināsim pilsoņu uzticēšanos tiesiskumam un tiesu sistēmai visā Eiropā.
Lai gan nespējam padarīt par nebijušām upuru ciešanas vai atgriezt zaudēto, mēs varam mazināt viņu sarūgtinājumu un apjukumu pēc nozieguma. Mūsu mērķim jābūt - izvirzīt upuru vajadzības priekšplānā. Tas viņiem pienākas.
*ES tiesiskuma komisāre un ES attīstības komisārs