To es nesagaidu. Jā, Eiropas vienoto valūtu šobrīd ir piemeklējušas dikti grūtas dienas, taču ir integrācijas sasniegumi, kurus neviens i negrasās likvidēt - brīva pārvietošanās, vienotais tirgus. To pastāvēšanai eiro nav nepieciešams, galu galā, ir taču dalībvalstis, kas izmanto citus eirolabumus, bet pašu eiro varbūt nekad neieviesīs. ES pastāvēs tik ilgi, cik būs politiskās gribas to saglabāt, un nekas pagaidām neliecina, ka kāda valsts varētu aiziet. Ar pašu vienoto valūtu gan iet tiešām traki. Vairākām eirozonas valstīm draud bankrots. Varētu teikt, kas tur liels - nesamaksās valsts par savām parādzīmēm, naivie to pircēji cietīs, bet būs mācība. Var jau būt, ka eirozona var turpināt pastāvēt, pat atsevišķām dalībvalstīm laiku pa laikam bankrotējot. Taču ilgu laiku finanšu tirgi ir darbojušies ar pieņēmumu, ka nekas tāds nenotiks. Ja tiks «oficiāli» apstiprināts, ka tā bijusi ilūzija, kas zina, kā tirgi sāks vērtēt daudzu citu, šobrīd it kā puslīdz drošu valstu maksātspēju. Turklāt komercbankas ir sapirkušās gan savu, gan citu valdību vērtspapīrus un bankrots(-i) var radīt paniku finanšu sistēmā, kas tālāk jau gremdēs t. s. reālo ekonomiku. Spēcīgākās eirovalstis varētu steigties palīgā un tās jau to dara, taču pārāk apkraut savus nodokļu maksātājus ar citu valstu grēkiem nevēlas, turklāt neviens nav visvarens. Ja valstij ir sava valūta, tad tā maksātspējas problēmu gadījumā var samazināt savu parādu vērtību, izlaižot naudu. Ar no pudeles palaisto inflācijas nodokli tad tiek aplikti ne tikai treknie finanšu dūži, bet arī tantes un onkuļi Turīnā un Salonikos, taču process norit samērā mierīgi, plūstoši. Taču, ja vienīgā parāda samazināšanas iespēja ir bankrots, tad valstis mēdz norakstīt skurstenī vismaz pusi sava parāda - ja jau reputācija sabojāta, nav vērts skaldīt matus. Turklāt, ja inflācija proporcionāli apgrauž banku bilances no abām pusēm, tad valsts bankrota gadījumā pēkšņi pazūd liela daļa aktīvu, bet saistības paliek. Turklāt, ja valstij vairs nav savas centrālās bankas, kas var būt t. s. pēdējās iespējas aizdevējs... Pēc šādas uguņošanas visdrīzāk ne pati vaininiece vēlēsies palikt eirozonā, ne kāds to tur gribēs redzēt.
Eiropa stiprāka par eiro
Tā nu ir sanācis, ka pesimismu Latvijā mēdz uzskatīt par
neatņemamu personības brieduma pazīmi, kamēr optimismu - par
pretējo. Vienkārši mūsu vēsture šādu attieksmi ir veidojusi. Īpaši
viegli par pirmo intelektuāli ķēķī ir kļūt, parunājot par rietumu
civilizācijas neizbēgamo norietu. Tad, lūk, neatņemama šī procesa
sastāvdaļa varētu būt nīstās Eiropas Savienības sabrukšana.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.