Eiropas darba tirgus ziņojuma autoriem atklājies daudz dinamiskāks, nekā ierasts domāt. Katru gadu darbavietu maina aptuveni 22% iedzīvotāju. Šāda dinamika attiecas ne tikai uz tām valstīm, kuras uzskata par elastīgām, bet uz visām ES valstīm. Nopietnus draudus joprojām rada ilgtermiņa bezdarbs.
Lai arī kopējo krīzes ietekmi daļēji mazinātu īsākas darba dienas noteikšana un citi īslaicīgi pasākumi, ar tiem vien nepietiek, lai krīzi veiksmīgi pārvarētu, un par dzinuli nodarbinātībā var kļūt klimata pārmaiņu rosinātā pāreja uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku. Jaunu darbvietu skaits šīs pārejas gaitā gan nebūs ļoti liels, bet notiks strādājošo pārdale starp nozarēm, mainīsies arī pieprasījums pēc prasmēm. Zemu oglekļa emisiju ekonomikai vismaz sākotnēji būs vajadzīgas augsti kvalificētu darbinieku kompetences, tomēr, darba tirgū parādoties arvien jaunām tehnoloģijām, arī zemāk kvalificēti darbinieki varēs ieņemt jaunās darbvietas ar nosacījumu, ka pirms tam izies atbilstošas mācības.