Piemēram, Ungārijas parlamenta vēlēšanās milzu panākumus guvusī galēji labējā partija Jobbik aicina izveidot apsargātas nometnes, lai piespiedu kārtā izmitinātu čigānus, kuri rada draudus sabiedrībai, raksta Reuters. Tajās nodrošinātu labus sadzīves apstākļus, bērni saņemtu izglītību. Čigāni, kuri piedalītos sabiedrisko darbu programmās, tiktu atgriezti sabiedrībā, pārējiem nometnē būtu jāpavada atlikušais mūžs.
Itālijas galvaspilsētas Romas vadība šonedēļ paziņoja, ka nojauks ap 200 nelegālo nometņu, kurās dzīvo čigāni no Rumānijas un bijušās Dienvidslāvijas, to iemītniekus varētu deportēt.
Arī Somija apsver izraidīt no valsts čigānus, kas iebraukuši no Austrumeiropas, ilglaicīgi ir bez darba un ienākumus gūst ar ubagošanu. Dānija un Zviedrija jau aizliegušas čigānu ubagu iebraukšanu.
Čigāni un viņu tiesību aizstāvji Lielbritānijā ir sašutuši par plāniem izstrādāt grozījumus likumā par teritoriju plānojumu. Ja priekšlikumus apstiprinātu, tie liegtu veidot treileru parkus vietās, kur pašvaldības nav devušas īpašu atļauju, vēsta Guardian. Tad čigāni, kuri ar saviem autotreileriem klejo pa valsti un uz laiku apmetas pilsētu pievārtēs, bieži vien būtu spiesti pārkāpt likumu un veidot apmetnes tam neparedzētās vietās.
Pēdējos gados īpašu neiecietību čigāni izjutuši Čehijā un Slovākijā, kur notikuši uzbrukumi viņu apdzīvotajām vietām. Eļļu ugunij pielējušas arī radikālās partijas, kuras uzskata, ka čigāni ļaunprātīgi izmanto valsti, dzīvojot tikai uz pabalstu rēķina.
Kā simbols daudzu eiropiešu stereotipam par čigāniem varētu būt mūris, kas Ostrovani ciematā Slovākijā atdala slovākus no čigānu apdzīvotās teritorijas.