Zviedrijas Biznesa gada balvas piešķiršana notiek jau septīto gadu. Iemesls ir vēlme uzsvērt Zviedrijas un Latvijas sadarbību biznesa jomā. Zviedrija ir viens no nozīmīgākajiem ārvalstu investoriem Latvijā jau gadiem ilgi. Balvas mērķis ir arī popularizēt tās vērtības, kuru ievērošana biznesa vidē Zviedrijas ieskatā ir būtiska. Balva šogad tiek piešķirta trijās kategorijās - Ilgtspējīgas attīstības balva, Gada korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva un Gada jaunais uzņēmējs.
Gada korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvas balva tradicionāli tiek piešķirta uzņēmumiem, kuri veiksmīgi attīstās, bet ar biznesa izaugsmi vien ir par maz, lai balvu šajā kategorijā saņemtu. Svarīga ir arī atbildīga attieksme pret apkārtējo vidi un korporatīvā sociālā atbildība. Tas, lai uzņēmums īstenotu korporatīvo sociālo atbildību, Zviedrijas ieskatā ir ļoti būtiski, un tā ietver uzņēmuma atbildīgu attieksmi gan pret saviem darbiniekiem, gan arī pret apkārtējo sabiedrību. Tāpēc vēlamies īpaši popularizēt uzņēmumu, kas apliecinājis korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvu.
Ar balvu Gada jaunais uzņēmējs vēlamies sumināt veiksmīgu biznesa aizsācēju un mudināt jaunus cilvēkus pievērsties biznesam.
Balvas piešķiršanu organizē Zviedrijas vēstniecība, Zviedrijas Tirdzniecības un investīciju padome, Zviedrijas Institūts, atbalstītāju vidū ir uzņēmums SAAB.
Jūsuprāt, kā Zviedrijas investoru skatījumā vērtējama biznesa vide Latvijā?
Runājot par Zviedrijas un Latvijas ekonomiskajām attiecībām, jāteic, kopumā abu valstu ekonomiskā sadarbība norit veiksmīgi, un biznesa vide Latvijā Zviedrijas investoriem ļauj te veiksmīgi darboties un attīstīties. Aptauja gan rāda, ka Zviedrijas uzņēmēju vidū viedoklis nav viennozīmīgs, ir arī tādi uzņēmēji, kuri saskata problēmas, tomēr kopumā viedoklis ir pozitīvs - 63% aptaujāto Zviedrijas uzņēmēju pieļauj, ka varētu palielināt investīcijas Latvijā, un tikai 37% norāda, ka, visticamāk, investīcijas Latvijā nepalielinātu. Jāuzsver, ka vērā ņemams ir gan Latvijas preču eksports uz Zviedriju, gan Zviedrijas preču eksports uz Latviju. Zviedrija un Latvija savstarpēji ir nozīmīgas tirdzniecības partneres. Latvijai Zviedrija ierindojas starp piekto un desmito vietu eksporta apjoma ziņā un arī starp piekto un desmito vietu no Zviedrijas importēto preču apjoma ziņā. Turklāt šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas eksports uz Zviedriju audzis par 9,3%, un Zviedrijas preču imports Latvijā jeb Zviedrijas preču eksports uz Latviju audzis par 7,3%.
Jāteic gan, ka tikai eksports un imports neatklāj pilnu Latvijas un Zviedrijas savstarpējo ekonomisko attiecību ainu. Svarīgs faktors ir arī ES pastāvošā brīvā darbaspēka kustība un brīvā kapitāla kustība. Zviedrijas uzņēmumos strādā daudz Latvijas cilvēku, turklāt visdažādākajās nozarēs, to vidū arī Rimi. Daudzi domā, kā Rimi ir Norvēģijas uzņēmums, bet tā nav, Rimi ir Zviedrijas mazumtirgotāja ICA Gruppen meitasuzņēmums.
Kuras ir tās Latvijas preču grupas un pakalpojumi, kam varētu būt iespēja nostiprināties Zviedrijas tirgū? Daudzi Latvijas uzņēmēji patlaban aktīvi meklē jaunus eksporta tirgus. Kuru nozaru pārstāvjiem Zviedrijā būtu lielākas izredzes?
Tradicionāli tās preces, ko Latvija eksportē uz Zviedriju, ir koksne, pārtikas preces, kā arī metāla industrijas ražojumi. Dzīvojot tirgus ekonomikas apstākļos, uzņēmējiem nepārtraukti jāmeklē aizvien jauni savu ražojumu noieta tirgi, un iespējams ir gan Latvijas eksporta pieaugums Zviedrijas tirgū, gan arī Zviedrijas eksporta pieaugums Latvijas tirgū. Manā ieskatā, viena no nozarēm, kurā Latvijai ir labi panākumi un kuras ražojumiem, iespējams, varētu būt izredzes Zviedrijas tirgū, ir pārtikas preces. Jāsaka, Latvijā ražoto pārtikas produktu, piemēram, siera, garša ir atšķirīga no Zviedrijā ražoto pārtikas produktu garšas, bet varbūt varētu piesaistīt pircēju uzmanību. Tiesa, patlaban daudzās valstīs ir piena pārprodukcija, tiek saražots vairāk piena, nekā tiek patērēts, ar humoru var teikt - govis ir pārāk produktīvas piena ražošanā. Runājot par Latvijas produktiem, vērts pieminēt arī Latvijā ražotu alu. Pērn viens no Zviedrijas Biznesa gada balvas pretendentiem, kurš gan to neieguva, bet iekļuva finālā, bija Valmiermuižas alus.
Liels potenciāls Zviedrijas tirgū ir arī tūrismam, kas ir viena no vērienīgākajām nozarēm pasaulē, turklāt pieder pie augošajām jomām. Latvijai ir būtiskas izaugsmes iespējas arī modes un dizaina jomā, jo patērētāju vidū ir vērā ņemams pieprasījums. Perspektīvas popularizēt savu produkciju Zviedrijā ir arī lauksaimniecībai. Vēl gribu pieminēt izklaides nozari, zinu, ka Latvijai ir uzmanības vērta grupa Prāta vētra, uz tās koncertu šogad biju.
Kopumā, ja runājat par piedāvājumu patērētājiem Zviedrijā, tad jāturpina attīstīt jau ierasto nozaru produkcijas eksportu, paralēli mēģinot to audzēt arī vēl citās nozarēs. Runājot par virzienu «uzņēmēji uzņēmējiem», Latvijas uzņēmumiem jāvēršas pie potenciālajiem sadarbības partneriem, iepazīstinot ar savu piedāvājumu. Algas Latvijā pamazām aug, un Latvijas uzņēmēji vairs nevar Zviedrijas tirgū konkurēt tikai ar zemām savas produkcijas cenām. Tāpēc svarīgi ir attīstīt augstas kvalitātes ekonomiku, tādas jomas kā, piemēram, IT. Izaicinājums Latvijai patlaban, augot algām, ir panākt arī produktivitātes un efektivitātes kāpumu.
Latvijā patlaban ļoti aktuāls jautājums ir patvēruma meklētāju uzņemšana. Zviedrijai ārvalstu ieceļotāju integrēšanā ir liela pieredze. Ko Latvija, pēc jūsu domām, šajā ziņā varētu aizgūt no Zviedrijas?
Manas valdības nostāja ir, ka ES ar tās 28 dalībvalstīm ir politiska, ekonomiska un morāla savienība, un tas paredz arī dalībvalstu savstarpēju dalīšanos atbildībā par problēmu risinājumiem. Patvēruma meklētāju uzņemšana valstij rada gan dažādus ieguvumus, gan arī riskus. Es zinu, ka Latvijas sabiedrība fokusējas galvenokārt uz tiem riskiem, kas saistīti ar patvēruma meklētāju uzņemšanu. Tas arī ir saprotams, jo Latvijai nav šādas pieredzes, vai arī tā ir neliela. Zviedrijai ir gadiem ilga pieredze patvēruma meklētāju uzņemšanā - turklāt ne tikai bēgļu, bet arī ekonomisko migrantu uzņemšanā.
Jau Otrā pasaules kara periodā un tūlīt pēc kara Zviedrija uzņēma daudzus tūkstošus somu bērnu, lai paglābtu no padomju režīma, kurā šiem bērniem būtu ļoti grūta dzīve. Zviedrija uzņēma arī Baltijas valstu bēgļus, kuri bēga no padomju režīma. Zviedrijā joprojām atceras to, ka 1944./45. gadā daudzi Baltijas valstu bēgļi gāja bojā Baltijas jūras viļņos. XX gadsimta 50. gados Zviedrijā ieradās liels skaits migrantu no Itālijas, Grieķijas, nedaudz vēlāk arī no toreizējās Dienvidslāvijas, šie cilvēki nebija bēgļi, bet bija ekonomiskie migranti, kuri vēlējās iegūt augstāku dzīves līmeni, nekā tas bija iespējams viņu dzimtenē. 60. gados Zviedrija piedzīvoja daudzu tūkstošu migrantu ierašanos no kaimiņvalsts Somijas. Savukārt pēc 1956. gada notikumiem Ungārijā, kad tur tika apspiesti protesti pret padomju ideoloģiju, Zviedrijā ieradās bēgļi no Ungārijas. Es gribu ticēt, ka Ungārija vēl aizvien atceras to, ka pēc 1956. gada notikumiem divi tūkstoši cilvēku, bēgot no padomju režīma, pameta Ungāriju, nonāca rietumvalstīs un tur ieguva patvērumu. Ceru, ka Ungārijai šis fakts joprojām ir prātā. XX gs. 70. gados Zviedrijā ierādās irāņi, 80. gados - irākieši, sīrieši, turki, bet 90. gados, saasinoties situācijai Balkānos - bosnieši, it īpaši Bosnijas musulmaņi, kā arī kosovieši. Pēc tam, kad 2003. gadā notika tā dēvētais Otrais Irākas karš, Zviedrijā atkal ieradās irākieši. Pēdējos gados bija vērojama sīriešu, kā arī Āfrikas valstu iedzīvotāju ierašanās Zviedrijā.
Zviedrijas nostāja ir tāda, ka ieceļotāju ierašanās dod pievienoto vērtību valsts ekonomiskās attīstības iespējām un sabiedrībai, ienes arī jaunas, noderīgas prasmes un kopumā ir ieguvums. Zviedrijas iedzīvotāju skaits ir audzis no septiņiem miljoniem XX gs. otrajā pusē līdz vairāk nekā desmit miljoniem cilvēku patlaban. Turklāt Zviedrijas tautsaimniecībai migranti bija vajadzīgi, lai Zviedrijas ekonomika piedzīvotu izaugsmi.
Kas attiecas uz ieceļotāju integrēšanu, svarīgi ir, lai ieceļotāji apgūtu vietējo valodu, tātad Zviedrijas gadījumā - zviedru valodu. Turklāt jāsaprot, lai integrēšana noritētu sekmīgi, iebraucējiem vajadzīgs darbs un mājoklis, viņu bērniem jābūt pieejamai skolai, bet pieaugušajiem jābūt iespējām mācīties un apgūt darba tirgum nepieciešamās prasmes. Latvijai ir vērts analizēt citu valstu pieredzi un raudzīties, kā tā funkcionē Latvijā.
Diskusijas, kas patlaban notiek ES līmenī politiķu vidū, protams, ir turpināmas un attīstāmas. Mūsu, Zviedrijas, pieredze ar ārvalstu migrantu uzņemšanu lielākoties ir pozitīva, turklāt uzņemamo patvēruma meklētāju daudzums, par ko patlaban runā ES institūcijās, nav liels, salīdzinot ar jau iepriekš uzņemto iebraucēju skaitu.
Nevar noliegt, ir problemātiski aspekti, kas saistīti ar to, ka sabiedrība Zviedrijā mainās. Būtu nepareizi teikt, ka ar iebraucēju ierašanos Zviedrijā vispār nav saistītas nekādas problēmas. Piemēram, ir izveidojušies daži, bet tiešām tikai daži un nelieli migrantu apdzīvotie rajoni, kuros, piemēram, nav laba līmeņa skolu, kuros vide nav tā kvalitatīvākā. Tomēr, kopumā vērtējot, migrantu ierašanās Zviedrijai ir ieguvums. Zviedrijai ir ļoti veiksmīga pieredze, piemēram, ar vjetnamiešu un irāņu integrēšanu, kā arī ar bosniešu integrēšanu, pārvarot arī dažādu reliģiju barjeras, jo, piemēram, Zviedrijas vjetnamieši ir budisti, bet irāņi un bosnieši - islāmticīgie, savukārt vēsturiski Zviedrijā, kā zināms, dominē luterānisms.
Zviedrijā patvēruma meklētāju un migrantu bērniem jāmācās skolās ar zviedru mācību valodu?
Skolās mācības notiek zviedru valodā, tāpat arī augstskolās pamatstudiju līmenis parasti jāapgūst zviedru valodā. Es teiktu, ka 99% Zviedrijā dzīvojošo bērnu un jauniešu - neatkarīgi no nacionalitātes - izglītību iegūst, mācoties zviedru valodā. Ir dažas tā dēvētās starptautiskās skolas, bet tās nav orientētas uz to ģimeņu, kas dzīvo un strādā Zviedrijā, bērniem. Kas attiecas uz angļu valodu, tad angļu valodu var dēvēt par neoficiāli ieviestu otro valodu Zviedrijā. Daudziem Zviedrijas iedzīvotājiem profesionālajā vidē tā ir nepieciešama, kaut vai tam, lai zināšanu paplašināšanai lasītu atbilstošās nozares literatūru. Tomēr gribu uzsvērt - mēs Zviedrijā mācām migrantiem zviedru valodu, nevis angļu vai kādu citu valodu, un migrantu bērni apgūst zviedru valodu. Ja cilvēks, dzīvojot Zviedrijā, nepārvalda zviedru valodu, tas rada grūtības gan izglītības iegūšanā, gan darba tirgū. Cilvēks, kuram ir niecīgas zviedru valodas zināšanas vai to tikpat kā nav, protams, var, piemēram, uzkopt telpas vai lasīt ogas, bet, ja cilvēks soli pa solim grib kāpt pa karjeras kāpnēm un uzlabot savu dzīves līmeni, tad jāapgūst zviedru valoda aizvien labākā līmenī. Tas ne vienmēr ir viegli, bet tas dod rezultātu labklājības un dzīves kvalitātes uzlabošanas veidā. Protams, pilnīgi visiem ieceļotājiem tas neizdodas, bet daudziem izdodas.
Latvijā tradicionāli ir ļoti liela interese par Ziemeļvalstu, arī Zviedrijas kultūru. Kādi kultūras pasākumi patlaban ir Zviedrijas vēstniecības uzmanības lokā?
Šajā gadā svarīgi pasākumi ir Zviedrijas dienas dažādās Latvijas pilsētās - Balvos, Jelgavā, Ventspilī, Talsos, Rēzeknē, Daugavpilī, Olainē. Zviedrijas dienās mēs cenšamies apvienot gan kultūru, gan biznesu, gan sabiedrībai interesantus pasākumus. Tiek organizētas fotoizstādes, kas ir saistītas ar Zviedriju vai arī ar Zviedrijā un Latvijā tapušām fotogrāfijām. Ar Zviedrijas Institūta gādību tiek organizēts arī Zviedrijas filmu festivāls. Šoruden Rēzeknē notiks Lūcijas dienas svinības, iespējams, tā būs pirmā reize, kad šis Zviedrijas kultūras notikums norit tieši Rēzeknē.