Tuvāko gadu laikā elektroenerģijas tirgu Latvijā ietekmēs gan iecerētā pievienošanās Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai (Nord Pool), kam vajadzētu veicināt konkurenci, gan arī pakāpenisks zaļās enerģijas apjoma pieaugums kopējā enerģijas bilancē un nepieciešamie ieguldījumi elektroenerģijas ražošanas un sadales saimniecībā. Neskaidrību saistībā ar iespējamo elektrības cenu pieaugumu radījis valdībā akceptētais Atjaunojamās enerģijas likums. Ja nenotiek nekas ārkārtējs, elektroenerģijas tarifiem mājsaimniecībām nebūtu jāpaaugstinās līdz 2015. gadam, saka Latvenergo un arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
Trīs faktori
Atšķirībā no uzņēmējiem, kas kopš Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizācijas 2008. gadā elektrību pērk par tirgus cenu, mājsaimniecībām ir regulēta elektrības cena (tarifs), ko apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Tarifu pamatā ietekmē trīs galvenie faktori. Izmaksas par tīkla pakalpojumu (elektrības sadali) - tēriņi, lai enerģija nonāktu līdz patērētājiem. Tad vēl elektroenerģijas cena, kas atkarīga no energoresursa piedāvājuma un pieprasījuma tirgū. Salīdzinoši mazāku īpatsvaru tarifā ieņem tā dēvētā obligātā iepirkuma komponente (OIK), - summa, kas tiek tērēta par atjaunojamiem energoresursiem (AE) un koģenerācijā saražoto elektroenerģiju.
Kā norāda Latvenergo, izmaksas visās šajās trīs pozīcijās kopš iepriekšējā mājsaimniecību tarifa paaugstināšanas 2008. gadā ir pieaugušas, tiek segtas no koncerna peļņu nesošajiem atzariem un bija iemesls Latvenergo prasībai SPRK paaugstināt tarifu mājsaimniecībām no šā gada 1. aprīļa. Vislielākais pieaugums ir tīkla pakalpojuma sadaļā, kas saistīts ar nomas maksas pieaugumu pēc tīklu aktīvu pārvērtēšanas. Tie bija jāpārvērtē, gluži tāpat kā pirms dažiem gadiem no Latvenergo bija jānodala meitas kompānija a/s Sadales tīkls (ST), kam Latvenergo šos tīklus iznomā. No nomas maksas tiek segts tīklu nolietojums, procenti kredītiem u.c., Dienai skaidroja Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss. Tīklu vērtība bija zemāka nekā reālā, tāpēc arī nolietojums «bija ļoti zems», un ar to nepietika, lai tīklus nepieciešamajā apjomā atjaunotu.
Tarifa paaugstināšana ļaus ST investīcijām šajā gadā novirzīt divreiz vairāk naudas nekā pērn, piebilda U. Bariss. Elektroenerģijas cena krīzes laikā ir nedaudz pazeminājusies, taču tā pārsniedz to, kas bija esošā tarifa apstiprināšanas laikā. Kopš 2008. gada ir pieauguši arī obligāti iepērkamās zaļās elektrības apjomi un cena - tās pieaugums bijis divkāršs, liecina Latvenergo dati.
Nākotnē daudz nezināmo
«Nākamās izmaiņas mājsaimniecību tarifā varētu būt 2015. gadā, taču jautājums ir cits - nezinām, kā attīstīsies AE programma. Tas ir vislielākais risks [kas var audzēt elektrības cenu],» saka U. Bariss. Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka AE īpatsvara audzēšana kopējā energoresursu patēriņā līdz 40%, ņemot vērā spēkā esošās atbalsta formas, varētu nozīmēt elektrības gala tarifa pieaugumu līdz 1,8 santīmiem par kilovatstundu (kWh). Salīdzinājumam - patlaban tie ir 0,2 santīmi par kWh, bet AE īpatsvars kopējā energobilancē - ap 30%, norāda EM. Pēc Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes locekļa Edgara Vīganta teiktā, Latvenergo obligāti iepērkamajos elektrības apjomos AE ir salīdzinoši maza daļa. Lauvas tiesu dod koģenerācijas stacijās ražotā elektrība, ko galvenokārt iegūst no dabasgāzes. E. Vīgants atbalsta vētīšanai Saeimā iesniegto AE likumprojektu un nepiekrīt tam, ka iecerētais regulējums pašreizējā versijā var būtiski sadārdzināt gala tarifu.
Mazāka ietekme uz tarifu varētu būt tīkla pakalpojumiem, tomēr arī te ir daži nezināmie. Proti, cik ilgi valsts turpinās dividendēs izņemt Latvenergo nopelnīto, kā tas budžeta konsolidēšanas labad notiek pēdējos pāris gadus, atņemot resursus investīcijām.
Lielākas pārmaiņas gaidāmas pēc Latvijas iekļaušanās Nord Pool biržā. Lai tas notiktu, ir jāizpilda virkne nosacījumu, tostarp jāizveido neatkarīgs pārvades operators, tas jālicencē u.c., kas var prasīt gadus. Kad tas notiks, cilvēkiem būs iespēja izvēlēties, vai pirkt elektrību no Latvenergo vai no kāda cita, kā tas ir, piemēram, Dānijā un Zviedrijā.