Starptautiskā atpazīstamība labāk redzama no ārpuses nekā no iekšpuses. Skaidrs, ka tādu līdzekļu, par ko var nopirkt plašu atpazīstamības kampaņu, mūsu valsts rīcībā nav. Tāpēc pilnībā paļaujamies uz profesionālajiem cilvēkresursiem, kuri ir gan nodibinājumā Rīga 2014, gan Latvijas institūtā. Mēs apzināti centāmies piesaistīt maksimāli lielu starptautisko mediju uzmanību atklāšanas pasākumiem, jo zinām, ka attieksmi pret katru Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu ļoti lielā mērā nosaka atklāšanas pasākumu publicitāte.
Uz atklāšanu no 27 valstīm Rīgā bija ieradušies vairāk nekā 150 žurnālistu. Mēs esam apzinājuši 408 publikācijas ārvalstu medijos, bet skaidrs, ka to ir bijis vairāk. Ārvalstu žurnālistu interese ir izveidojusies un saglabājusies - viņi turpina interesēties arī par pārējiem pasākumiem. Par daudziem zinām, ka viņi plāno šogad braukt uz Rīgu atkārtoti.
Mūsu gadījumā kā papildu pozitīvs faktors nostrādāja arī tas, ka Rīgas projekts kā ļoti stabils tika augstu novērtēts jau monitoringa laikā.
Kādā ziņā stabils?
Mūsu iesniegtais pieteikums realizējas, kā bija ieplānots. Otra lieta: pilsētas un arī valsts ļoti atbildīgi attiecas pret projekta finansējumu. Vairākās starptautiskās konferencēs tas uzsvērts kā mūsu rīkotās Eiropas kultūras galvaspilsētas veiksmes stāsts.
Teiktais liek domāt, ka citur tā nav?
Jā, citur tā nav. Pat vēl nesen kolēģi no mūsu partnerpilsētas Ūmeo, kurai šobrīd arī ir kultūras galvaspilsētas statuss, stāstīja, ka viņiem joprojām turpinās peripetijas ap valsts finansējuma piešķiršanu. Arī iepriekš bijuši ļoti daudzi gadījumi, kad projekta realizācijas gaitā finansējums mainās. Tas, protams, uzreiz visu apdraud un bojā arī attieksmi.
Nesen bijāt Rīgas domes komitejā, skaidrojāt deputātiem izmaksu pozīcijas. Skatoties skaitļos, tie tiešām rada pamatu jautājumiem, vai nav pārmaksāts.
Es viennozīmīgi varu apliecināt, ka visas izmaksas ir pamatotas. Te vairāk ir psiholoģiskie faktori. Pāreja no latiem uz eiro un līdz ar to arī ciparu nomaiņa radīja priekšstatu, ka projekta izdevumi palielinās. Man bija vairākas sarunas, kad tika nosaukti lieli skaitļi, bet, kad izteicu tos latos, secinājums bija, ka tas ir ļoti maz šāda līmeņa projektam. Vēl viens faktors: ar šo projektu cenšamies daudzas lietas darīt tā, kā līdz šim nav bijis. Piemēram, atklāšana notika Centrāltirgū, kas nav pasākumu rīkošanai pielāgota vieta. Tur augstākas tehniskās izmaksas. Esam ļoti pateicīgi Centrāltirgum par sadarbību, viņi kļuva par partneriem un ļoti daudzos gadījumos, kad varēja prasīt no mums naudu, to neprasīja. Un tomēr, vērtējot izmaksas, jāņem vērā, ka kultūras darbiniekiem pasākumu rīkošanai elektrība, transporta izdevumi, benzīns utt. maksā kā visiem pārējiem.
Daudzus mulsina, ka grāmatu ķēde, kur pamatdarbu paveica tauta, izmaksāja ap 70 tūkstošiem.
Bija cilvēki, kas pasākuma dalībniekus noteiktā laikā pulcēja un aizveda uz vajadzīgo vietu, izmaksas bija saistītas arī ar pašām pulcēšanās vietām, to sakopšanu pēc pasākuma. Visa zona, kurā notika grāmatu ķēde, tika apskaņota. Arī daudzas citas izmaksu pozīcijas, par ko bija jānorēķinās. Tiem, kas zina pasākumu rīkošanas struktūru, nav šaubu, ka šie izdevumi bija minimāli.
Kuri ir tie pasākumi, kas šogad Rīgai piesaistīs vislielāko starptautisko uzmanību?
Gluži likumsakarīgi, ka tā būs Pasaules koru olimpiāde. Tur jau tagad zināmi dalībnieki no 57 valstīm. Sociālajos tīklos ļoti labi var redzēt, ka viņi gatavojas un jau šobrīd aktīvi popularizē Rīgu. Nākamais nozīmīgais pasākums būs Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija. Gan tāpēc, ka tas ir veids, kā mēs varam dot ļoti pozitīvu impulsu mūsu kinoindustrijas attīstībai, gan tāpēc, ka tas var kalpot kā «tiltiņa pasākums» uz Eiropas prezidentūru. Vēl viens nozīmīgs pasākums būs 6. jūlijā - koncerts Dzimuši Rīgā. Piedalīsies visas mūsu mūzikas zvaigznes, kas aktīvi koncertē pasaules lielākajās koncertzālēs. Miša Maiskis, Baiba Skride, Maija Kovaļevska, Egils Siliņš, Aleksandrs Antoņenko un citi.
Mūsu partneris šajā projektā ir Latvijas Televīzija, kas ļoti labi darbojas starptautiski, un caur EBU (Eiropas Raidorganizāciju apvienība) tīklu šo pasākumu būs iespēja skatīt arī citās valstīs. Daudzi pasaulē šādā veidā uzzinās, ka viņiem zināmie mākslinieki ir no Latvijas.
Vēl jāpiebilst, ka koncerts norisināsies ārā - skvērā pie Operas.
Riskējat, ka var būt brīvdabas koncertam neatbilstoši laika apstākļi. Jau gatavojat milzīgas teltis?
Mūsu komanda ir ļoti pieredzējusi, un vienmēr rēķināmies ar scenāriju A un B. Jau piesakot projektu, bijām sagatavojuši vairākus variantus saistībā ar finansējumu, jo kultūras galvaspilsētai sākām gatavoties krīzes laikā. Arī katram pasākumam mums ir rezerves varianti.
Jums ir daudzi partneri, kas rīko atsevišķus pasākumus. Kā kontrolējat, lai tie visi gan mākslinieciski, gan tehniski būtu ļoti augstā līmenī? Ir dzirdētas, piemēram, ne visai pozitīvas atsauksmes par aukstajām telpām kinostudijā teātra izrāžu laikā.
Mums tiešām ir vairāk nekā simts kultūras organizāciju, kas realizē projektus. Uzraudzība no mūsu puses ir divos veidos. Ir seši kuratori, kas tieši strādā ar partneriem un seko līdzi kvalitātei. Līdz ar to pasākumu rīkotājiem visu laiku ir konkrēta persona, ar ko izrunāt visus jautājumus. Tas ir ļoti veiksmīgs vadības modelis, vairāki Eiropas kultūras galvaspilsētu rīkotāji jau ir interesējušies par mūsu pieredzes pārņemšanu. Protams, ir arī formālā uzraudzība - ceturkšņa atskaišu ietvaros mēs redzam finanšu izlietojumu un caur to - pilnīgi visu projekta attīstību.
Par rīkotāju izvēlētām pasākumu vietām, tajā skaitā kinostudiju, ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Vieni saka: cik labi, ka tieši tur - tas nebija tipiski, mēs nesēdējām komfortablā zālē un līdz ar to citādi uztvērām izrādi. Citi saka: bija briesmīgi. Protams, viedokļi vienmēr būs dažādi, un, ja viedokļi atšķiras, tas nozīmē, ka viss ir kārtībā. Neviens nav vienaldzīgs.
Taču projekts Rīga 2014 rada pamatu arī tālākām diskusijām, kā tālāk jāattīstās kultūras infrastruktūrai Rīgā un visā Latvijā. Mēs redzam, ka nav īstas atbildes uz to, kurš virzīs šos jautājumus - pilsēta vai valsts. Ir nepieciešama koncertzāle, laikmetīgās mākslas muzejs un mūsdienīgi aprīkotas kultūras pasākumu norišu vietas. Parasti ierasts runāt profesionālās mākslas ietvaros. Mēs par to runājam plašā nozīmē, zinām, ka joprojām daudzu kultūras centru aprīkojums ir tuvu padomju laika līmenim. Tas nav normāli. Steidzami jāmodernizē.