Kavēja Saeimas atlaišana
Kaut arī ar apjomīgo grozījumu projektu TM nāca klajā jau pavasarī, tā virzību aizkavēja Saeimas atlaišana. Tika izlemts projektu uz parlamentu virzīt pēc vēlēšanām, lai deputāti nekristu populisma kārdinājumā, bet debatētu pēc būtības.
Galvenie iemesli, kādēļ reforma nepieciešama, ir atteikšanās no padomju laika represīvās sodu sistēmas un pietuvošanās Eiropas Savienības valstu sistēmai, jo soda mērķis ir ne tikai aizsargāt sabiedrību un atjaunot taisnīgumu, bet arī resocializēt likumpārkāpējus. Reforma būtiski paplašinās iespējas piemērot tā sauktos alternatīvos soda veidus, kā piespiedu darbs, pēc kuriem, kā rāda pētījumi, recidīva procents ir stipri zemāks, skaidroja TM pārstāves.
Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā šobrīd ir ļoti augsts vidējais cietumsoda ilgums - seši gadi -, kas ir trīsreiz vairāk nekā Rietumeiropā. Pētījumi skaidri parāda, ka cilvēku ilglaicīga atrašanās cietumā kavē viņu kļūšanu par likumpaklausīgiem iedzīvotājiem pēc iznākšanas brīvībā, skaidroja TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina. Tādēļ iecerēts samazināt iespējamo cietumsodu ilgumu vidēji par 30%. Tādā veidā varētu arī būtiski ietaupīties valsts budžets, jo, aptuveni rēķinot, viena ieslodzītā uzturēšana valstij izmaksā deviņus latus dienā, turpretim, piemēram, probācijas uzraudzība tikai 28 santīmus.
Ne tikai maigāki sodi
Galvenie sodu samazinājumi ieplānoti par mantiskiem noziegumiem, kā zādzības, bet tādu nodarījumu gadījumos kā dzimumnoziegumi un slepkavības sodi neatmaigs. Kaut arī pie mantiskiem nodarījumiem varētu pieskaitīt arī kukuļdošanu un kukuļņemšanu, arī par tiem maigākas sankcijas likumprojekts neparedzot, norādīja TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska.
Iecerēta arī vairāku jaunu principu ieviešana sodu politikā. Piemēram, paredzēts atteikties no principa, ka administratīvais pārkāpums, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, kļūst par kriminālpārkāpumu. Lai beidzot varētu dzīvē ieviest arestu kā soda veidu, tas pārdēvēts par īslaicīgu brīvības atņemšanu, ko var izciest arī cietumā, kaut gan nodalīti no smago noziegumu pastrādātājiem. Notiks arī atteikšanās no atkārtotības principa, kas līdz šim nozīmēja - ja cilvēks, pirms viņu notver likumsargi, vairākkārt pārkāpis vienu un to pašu likuma pantu, viņu var sodīt tikai par vienu nodarījumu, kas kvalificēts kā «atkārtots». Tas nozīmēs, ka, piemēram, par katru zādzību, ko pirms noķeršanas pastrādājis viens zaglis, varēs piespriest atsevišķu sodu - par trim zādzībām trīs reiz divi gadi cietumā, par deviņām - deviņreiz divi.
Patlaban ieplānots, ka visi likumprojekti stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī. Kad pavasarī TM nāca klajā ar likumprojektu, toreizējie Saeimas Juridiskās komisijas deputāti Dienai atzina, ka tik apjomīgs darbs varētu prasīt vismaz gadu un tā īstenošanai varētu būt jāveido arī speciāla apakškomisija.