Līdzšinējās koalīcijas partijas kopumā ieguva mazāk nekā trešdaļu balsu, lai gan 2009. gadā baudīja 77,4% atbalstu. Pārējo vēlētāju simpātijas svētdienas vēlēšanās izpelnījās kreisi un labēji orientētās partijas, kas iestājas pret taupības programmu, ko pieprasa Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds apmaiņā pret starptautisko aizdevumu.
Jaunā demokrātija guva visvairāk jeb 18,85% balsu, kas parlamentā nodrošina 108 vietas. Piepulcējot sabiedrotās PASOK 41 vietu, tai aizvien trūkst divu vietu, lai nodrošinātu vairākumu 300 cilvēku parlamentā.
Otro vietu ar 16,78% ieguva Kreiso radikāļu koalīcija (SYRIZA), kas grib atteikties no aizdevuma programmas. Pirmo reizi parlamentā iekļuvusi neonacistiskā partija Zelta saullēkts, ko vaino uzbrukumos imigrantiem.
Ja Jaunās demokrātijas līderim Antonam Samarasam triju dienu laikā neizdosies izveidot valdību, tad nākamajās trīs dienās šo uzdevumu dos otro vietu ieguvušajai SYRIZA. Ja to nespēs arī šī partija, stafeti nodos PASOK kā trešajai populārākajai partijai. Ja tas neizdosies arī PASOK, Grieķiju gaida jaunas vēlēšanas.
CNN ziņoja, ka koalīcijas izveide ir teju neiespējama. Līdzšinējie līderi nesaprotas ar SYRIZA, arī pārējās parlamentā iekļuvušās partijas iebilst taupībai. Salīdzinoši mērenākie Kreisie demokrāti ar 19 vietām parlamentā jau paziņojuši, ka nesadarbosies ar līdzšinējo koalīciju.
Vēlēšanas uzjundījušas satraukumu par Grieķijas turpmāko nākotni eirozonā, kas pārņēmis arī finanšu tirgus. Vācija mudināja Grieķiju pildīt aizdevuma saistības, un Eiropas Finanšu stabilitātes fonda vadība brīdināja, ka izstāšanās no eirozonas būtu «katastrofa».