No pērnā gada oktobra līdz janvāra trešajai nedēļai izmeklēti vairāk nekā 2000 pacientu deguna un mutes dobuma iztriepju paraugi, no kuriem 24 gadījumos apstiprinājusies gripas vīrusa klātbūtne. Divos gadījumos tas bijis B gripas vīruss, pārējos - A (vismainīgākās) gripas vīruss, kurā dominē H3N2 tips, kas atšķiras no pagājušajā sezonā dominējošā H1N1 vīrusa.
Tā kā katru gadu izplatās cita veida gripas vīrusi, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas prognozēm katru gadu arī tiek izstrādāta speciāla, kārtējai sezonai aktuāla vakcīna. Tie, kas šogad sapotējušies pret gripu, trāpījuši desmitniekā, jo šīs sezonas vakcīnas komponenti pasargā gan no B gripas vīrusa, gan no A gripas vīrusa, kas dominējis pagājušajā sezonā, kā arī no šīs sezonas dominējošā A vīrusa H3N2.
Velga Ķūse piebilst, ka tie, kuri vēl nav sapotējušies, to var darīt, tikai jāatceras, ka aizsargreakcija neizstrādājas jau nākamajā dienā, bet tikai pēc aptuveni 7-10 dienām. «Protams, arī vakcinētie nav simtprocentīgi pasargāti no saslimšanas, taču viņiem saslimšana norit vieglākā formā nekā nepotētam cilvēkam,» saka Ķūse un piebilst, ka tiem gripas slimniekiem, kas jau šosezon nokļuvuši slimnīcā, novērotas nopietnas komplikācijas - plaušu karsonis, bronhīts, deguna blakusdobumu iekaisums. «Gripas vīrusi ir viltīgi. Saslimšana var smagi noritēt jau no pirmajām dienām. Taču var būt gadījumi, ka cilvēks, it kā jau pārslimojis gripu, jūtas labāk, taču atkal strauji var pasliktināties veselība, attīstīties pneimonija, bronhīts, nieru problēmas,» stāsta Ķūse.
Viņa atgādina, ka pagājušajā gripas sezonā Infektoloģijas centrā vien bija 588 gripas pacienti, no kuriem 48 bija tik smagā stāvoklī, ka ārstējās Intensīvās terapijas nodaļā, un diemžēl bija arī 11 letālu gadījumu. Viņu vidū gados jauni cilvēki, kuri neslimoja ar hroniskām kaitēm un iepriekš īpaši par veselību nesūdzējās. Tāpēc Velga Ķūse aicina cilvēkus nebūt vieglprātīgiem: «Daļa, protams, var izslimot gripu arī vieglā formā, taču daudziem tā norit ļoti smagi. Der atcerēties arī par riska grupām - tie ir cilvēki pēc 65 gadu vecuma, kuri slimo ar smagām, hroniskām slimībām, mazi bērni, grūtnieces. Tāpat tie, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem, - pārdevēji, medicīnas darbinieki, skolotāji.»
Ķūse atgādina, ka specifiskie pretgripas medikamenti jāsāk lietot, tikko parādās pirmie gripas simptomi un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pirmo simptomu konstatēšanas, noteikti konsultējoties ar ģimenes ārstu. «Ne vienmēr uzreiz jāiet uz pieņemšanu, ārstam var arī piezvanīt, taču jāatceras, ka specifiskie pretgripas medikamenti ir recepšu zāles. Un diemžēl jāatzīst, ka pret šosezon dominējošo A gripas H3N2 vīrusu remantadīns nepalīdzēs, vīruss uz to nereaģē.» Akciju sabiedrības Olainfarm tirgus pētījumu analītiķe Renāte Līdaka-Ziemane gan piebilst - apgalvot, ka remantadīns nepalīdz, nedrīkst, jo Latvijā nav veikti tā rezistences pētījumi: «Remantadīnam piemīt izteikta pretvīrusu aktivitāte. Tas ir efektīvs pret A gripas vīrusu un citiem A grupas vīrusiem, kā arī iedarbojas antitoksiski B gripas vīrusa izraisītās intoksikācijas gadījumā. Gripas ārstēšanas gadījumā jāņem vērā praksē pierādītā remantadīna antitoksiskā darbība, jo tā lietošana padara slimības gaitu vieglāku.»