Šis pētījums ir atjaunināta 2005. gada publikācija par jauno pretvēža zāļu atšķirīgo pieejamību pacientiem dažādās Eiropas valstīs. Ņemot vērā jaunākos datus, ir izdarīti būtiski secinājumi, arī par to, kā pretvēža medikamenti ir ietekmējuši pacientus un veselības aprūpes pakalpojumus. Kaut arī visā Eiropā turpina palielināties vēža sastopamība (2012. gadā aptuveni par 30% vairāk nekā 1995. gadā), mirstības rādītāji ir palielinājušies tikai par 11%, tas liecina par uzlabojumiem ārstēšanā.
Kas ietekmē slimnieku skaita pieaugumu
Kā atklāj pētījuma autori, ir vairāki iemesli, kāpēc pēdējos gados slimnieku skaits ir palielinājies. Viens no tiem ir iedzīvotāju skaita pieaugums, kas Eiropā palielinājies par pieciem procentiem - no 493 līdz 519 miljoniem cilvēku -, kā arī populācijas novecošana. To iedzīvotāju skaits, kuri vecāki par 65 gadiem un pakļauti lielākam riskam saslimt ar vēzi, ir paaugstinājies no 15 līdz 18 procentiem.
Arī riska faktors, ko ietekmē cilvēku dzīvesveids, piemēram, aptaukošanās, Eiropā pēdējās desmitgadēs ir palielinājies, taču pozitīva ziņa ir tā, ka smēķēšana, kas var izraisīt plaušu vēzi, ir sākusi samazināties. Tomēr jāatzīmē, ka jāpaiet vēl ilgam laikam, līdz smēķēšanas samazināšanās ietekmēs plaušu vēža rādītāju lejupslīdi. Saslimstība ar plaušu vēzi vīriešu vidū pēdējos gados ir stabilizējusies, pateicoties tam, ka smēķētāju skaits laika posmā no 1980. līdz 1990. gadam ir samazinājies, turpretī sieviešu vidū saslimstība ar plaušu vēzi ir palielinājusies - kā sekas tam, ka smēķētāju skaits starp sievietēm strauji palielinājās laika posmā līdz 1980. gadam.
Būtisks faktors ir arī skrīnings. Iedzīvotāju skrīninga programmas krūts, prostatas, dzemdes kakla un kolorektālā vēža diagnosticēšanai ir uzlabojušās un ir ierastas procedūras. Tas ļauj ātrāk un biežāk atklāt saslimšanas gadījumus.
Epidemioloģijas attīstība citās slimībās ietekmē arī vēža gadījumu biežumu. Piemēram, pēdējos gados mirstības samazināšanās no kardiovaskulārajām slimībām ir ļāvusi daudziem cilvēkiem palielināt dzīves ilgumu un sasniegt cienījamu vecumu, savukārt tas palielina to cilvēku skaitu, kuri ierindojas grupā, ko var skart saslimšana ar vēzi.
Būtiski uzlabojumi ārstēšanā
Nenoliedzami vēža ārstēšana pēdējos gados ir ievērojami mainījusies visā Eiropā. Jaunākais uzlabojums ārstēšanas procesā paredz iespēju aktivizēt cilvēka organisma imūnsistēmu, lai uzveiktu audzēju. Patlaban vēža ārstēšana tiek raksturota kā multimodāla terapija, kas iekļauj gan ķirurģiju, gan staru terapiju, gan plašu medikamentu klāstu. Uzlabotās diagnostikas metodes un skrīninga programmas ļauj daudz agrākā stadijā atklāt audzēju, un tas būtiski uzlabojis no dažādām vēža formām izārstēto pacientu statistiku.
Turklāt, lai arī vēža diagnoze tiek noteikta arvien lielākam skaitam pacientu, izdevumi par vēža ārstēšanu kopumā nav ievērojami mainījušies (tikai nedaudz vairāk par 6% no kopējiem veselības aprūpes sistēmas tēriņiem). Lielākam pacientu skaitam ilgāk tiek nodrošināta vēža ārstēšana, un tas panākts, saglabājot stabilu veselības aprūpes budžeta daļu. Jaunās zāles nav galvenais iemesls, kāpēc palielinās ar pretvēža zālēm saistītie izdevumi.
Zāļu pieejamībā - joprojām problēmas
Lai gan ārstēšanā sasniegts progress, iegūtie dati vērš uzmanību arī uz problēmām, ar kurām joprojām saskaras Eiropas pacienti, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un veselības aprūpes sistēmas kopumā. Lielākā problēma ir tā, ka Eiropā vēzis pasludināts par galveno nāves un invaliditātes iemeslu. Vēzis ir grūti ārstējama slimība, un slimnīcu ārstiem jābūt pieejamam pēc iespējas plašam zāļu klāstam, lai ārstēšanu maksimāli pielāgotu konkrētā pacienta vajadzībām.
2014. gadā Eiropas valstīs ievērojami (seškārtīgi) atšķīrās viena vēža slimnieka aprūpei piešķirtais budžets. Atšķirīgā zāļu pieejamība kopainā ar dzīvildzes atšķirībām liecina, ka ne visiem pacientiem ir pieejama viskvalitatīvākā ārstēšana un aprūpe. Piekļuve pretvēža zālēm, īpaši jauniem inovatīviem medikamentiem, ir atšķirīga, ņemot vērā katras valsts ekonomisko labklājību. Diemžēl šis faktors gadu gaitā nav mainījies. Jaunākās pretvēža zāles pārdod starptautiskajā tirgū, lai gan absolūtā cena par vienību ir līdzīga, relatīvā cena ir augstāka valstīs ar zemākiem ienākumiem.
Gadu gaitā ir pierādīta arī sakarība starp ieguldīto finansējumu onkoloģisko slimību ārstēšanā un pacientu dzīvildzi: jo lielāks finansējums, jo tiek sasniegta augstāka pacientu dzīvildze. Diemžēl Latvija izceļas ar vieniem no viszemākajiem tēriņiem onkoloģijā, rēķinoties uz vienu iedzīvotāju. Saskaņā ar pētījuma autoru datiem, Latvija ierindojas to valstu vidū, kur uz vienu iedzīvotāju tiek tērēti aptuveni 50 eiro, turpretim, piemēram, Šveicē vairāk nekā 200 eiro.
Vācija apsteidz Franciju pretvēža medikamentu tirdzniecībā
Eiropā 2005. gadā pretvēža medikamentu tirdzniecība sasniegusi astoņus biljonus eiro, turpretim 2014. gadā jau 19,8 biljonus eiro. Statistika rāda, ka gan 2005. gadā, gan 2014. gadā septiņas valstis (Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Spānija, Šveice un Lielbritānija) veidoja apmēram 80% no visas medikamentu tirdzniecības.
2005. gadā Francija bija līdere pretvēža zāļu tirdzniecībā, turpretim 2014. gadā Franciju apsteigusi Vācija. Jaunākie medikamenti (laisti apritē pēdējo triju gadu laikā) veido vidēji tikai 8% no kopējās pārdošanas, variējot no četriem līdz 11% gadā dažādās valstīs, ar lielāku īpatsvaru bagātākajās valstīs.
Šo projektu ar Zviedrijas Veselības institūta starpniecību ir finansējuši pieci farmācijas uzņēmumi AstraZeneca, J&J, MSD, Novartis un Roche, neietekmējot pētījuma jautājumus, metodes, analīzi vai ziņojuma sagatavošanu.