Jājautā, vai uzņēmējs aizdomājas, kurš un kad var piekļūt viņa grāmatvedības datiem, cik viegli vai sarežģīti ir piekļūt informācijai par uzņēmuma klientiem un sniegto pakalpojumu cenām, un kādas darbības viņu sagaida, neatgriezeniski zaudējot kaut vai tikai noliktavas situāciju raksturojošos datus?
Nesen veiktais pētījums liecina, ka 88% uzņēmumu datu drošība ir svarīga, tomēr vienlaikus 75% atzīst, ka nepievērš tai pietiekami daudz uzmanības. (Jāpiebilst, ka pētījums veikts 2013. gada februārī, tajā piedalījās 200 mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji. Pētījumu veicis Norstat pēc Lattelecom pasūtījuma.)
Taču riski pastāv, un, notiekot negadījumam, dati ir jāatjauno, kas prasa neplānotus finansiālus un laika ieguldījumus.
Statistika liecina, ka vairāk nekā pusē gadījumu uzņēmumu dati pazūd tad, kad sabojājas tehnika vai rodas kļūdas programmatūrā. Savukārt 13% negadījumu ar datiem notiek cilvēku darbības rezultātā, piemēram, datoram uzlīst kafija vai notiek datora zādzība, bet dažādi vīrusi sabojā datus 7% gadījumu. Vēl jāpieskaita tādas force majeure situācijas kā zibens spēriena ietekme uz elektrosistēmām.
Uzņēmēji mēģina novērst datu zuduma riskus, tos kopējot uz privātiem datu nesējiem, saglabājot datus e-pastā un tamlīdzīgi. Izmantojot tik neaizsargātus risinājumus, plaši tiek atvērtas durvis datu noplūdes riskiem, jo katram var gadīties atstāt USB-flash atmiņu kafejnīcā uz galda.
Ērts un vienkārši lietojams risinājums ir datu glabāšana interneta mākonī. Tas nozīmē, ka uzņēmējam ir jāreģistrējas mājaslapā (piemēram, www.edati.lv), jāizveido savs lietotāja konts, jāizvēlas datu apjoms, kādu vēlas uzglabāt, un jāpievieno faili. Dati glabājas drošā datu centrā, pasargājot uzņēmumu no dīkstāves riskiem, kas saistīti ar datu zaudēšanu, datorvīrusiem vai datortehnikas zādzību. Datu centros ir sešu pakāpju drošības sistēmas un faktiski militāra līmeņa drošība.
Taču kādēļ daudzi uzņēmēji joprojām turpina datu drošību ignorēt vai mēģina novērst būtiskus riskus ar apšaubāmām metodēm? Atbilde slēpjas mūsu prātos. Kaut racionāli saprotam, ka potenciāli varam zaudēt uzņēmumu vai darbu, izvēlamies savu riska vērtējumu mazināt ar argumentu, kas formulējams kā «gan jau viss būs labi». Sevi pārliecināt bieži izdodas, savukārt riski turpina pastāvēt.
Vēl pirms divdesmit gadiem nevarējām iedomāties, ka elektronisko naudu Latvijā lietos gandrīz ikviens un nebūs jāstaigā apkārt ar naudas maku, pilnu ar banknotēm, ja plānots lielāks pirkums. Ticu, ka datu glabāšana mākonī kļūs par tikpat ierastu lietu un uzņēmumi novērtēs priekšrocības, ko sniedz šī iespēja.
*Lattelecom E-darījumu biznesa daļas vadītājs